Vasarās Portugāles nomalēs un lauku apvidos mutuļo ugunsgrēki. Otilija savas dienas aizvada strādājot par apkopēju un vienai uzņemoties rūpes par savu māti. Visapkārt esošās liesmas sāk smacēt viņas ikdienu: vientulības un izmisumas smogs urda vēlmi bēgt prom.

Kā lēna uguns šī īsfilma aklās nepiekāpīgus dzīves pamatu un eksistenciālos satricinājumus. Portugāļu folklorā nozīmīgais uguns tēls caurvij kā Otilijas, tā arī viņas tuvinieku dzīvi, bet skatītājam liesmu metafora kalpos par izgaismotāju un tuvojošos briesmu signālu. Studējusi grafisko dizainu, kino un literatūru, franču izcelsmes režisore Pernē nostāda līdzās dienišķo smagumu dabas postošajam vērienam.