Ieraugot savus vaibstus mirušā brāļa sejā, Šusaku zaudē realitātes izjūtu. Gaiņājot prom eksistenciālas bailes un uzmācīgas, tālumā iztvaikojošas gaudas, viņš iepeld atmiņu straumē par gados jaunāko brāli – Šusaku nonācis savā zemapziņā. Kas mūs padara par mums pašiem?

Identitāte kā subjektīvās kameras detektīvs. Mistērijas caurstrāvotās un optiski klaustrofobiskās īsfilmas pamatā ir pazīstamā autora Hjakena Učidas īsais stāsts. Roterdamas kinofestivālā izrādīto filmu, kas uzņemta uz 16mm filmlentes, japāņu režisore Kavazoe piesaka kā Japānas sabiedrības spoguli – piedzīvojot dabas kataklizmas un tām kļūstot par normalitāti, saasinājusies robeža starp dzīvo un mirušo. Viņa citē eksistenciālisma filozofu Žanu Polu Sartru, proti, ka “cilvēka esamība ir pirms tā būtības”.