80. gadi Itālijā. Artūrs ir netipisks galvenais varonis. Taisnprātīgs svešinieks, pa reizei neizlēmīgs un raupji valdzinošs. Nošmucētajā lina uzvalciņā tērptais etrusku kapeņu izlaupītājs tikko kā iznācis no apcietinājuma, klimstot atmiņās par zaudēto mīlestību Benjamīnu. Atgriežoties mīļotās dzimtajā piejūras ciematiņā Toskānā, Artūrs izbauda viņas māmuļas Floras, kādreizējas operdīvas, un haotisko māsu aplidojošo uzmanību. Apveltīts ar arheologa “ožu”, kopā ar melnajiem amata brāļiem viņš atrok artefaktus un pārdod tos mīklainajam Spartakam. Dzīvojot pagājušajā, viņš mēģina atrast savu šodienu. Ja paša muļķība nestāsies pretī – varbūt arī nākotni. 

Itāļu kinoautore Rorvahere, Eiropas kino spīdekle, šogad atgriezās Kannās ar vitālu blēža jeb pikaresko kino romānu, kurā viz atblāzmas no Pjēra Paolo Pazolīni un Federiko Fellīni personiskākajiem darbiem. Šo filmu pati režisore dēvē par kino dzeju, kas veltīta etrusku kultūrai un pagātnei – tai brien pāri modernais cilvēks, kas mazliet apjucis šodienā un ir atsvešinājies no pagātnes. Šajā dziesmu un attēlu, vēstures un atmiņu dzīrēm līdzīgajā poēmā magnētisku lomu atveido Džošs O’Konors (“Netflix” seriāls “Kronis”), tikmēr sirds gudro mammīti Izabella Roselīni, savukārt kolorītā tēlā iemiesojas režisores māsa – hameleoniskā aktrise Alba Rorvahere.

Filma tiek izrādīta festivāla programmā sadarbībā ar “Lācis, lauva un zars.”