Siltas tumsas apskāvienā guļ sieviete. Mājā parādās savpatns, neizskaidrojams mirdzums. Viņas dēls tikmēr ir nomodā – viņš ir pavisam tuvu, citā istabā. Arī klusums viņu ieskauj. Pirms atvadām māti un dēlu vēl vienu reizi vienos trausls sapņojums.

Gausā kino ekstāze, kas atsauc atmiņā festivālu mīluļa, taizemieša Apičatponga Vīrasetakula hipnotizējošās laika spēles. Barselonā dzimušais de Kabrera ieminis ceļu eksperimentālajā kino darināšanas praksē: viņa atskaites punkts jaunākajos darbos – gan RIGA IFF Īsfilmu Starptautiskajā konkursā iekļautajā īsfilmā, gan arī nesenajā “Sastatnes” (2023) – ir varonis, kas guļ un slīgst miegā.