Lejup, lejup, lejup… Alise ar māsu garlaikoti sviež akmeņus upē. Pēc mirkļa viņas priekšā jau ir melnās tējas krūze, kurā veļas tie paši akmentiņi. Neviena neaicināts ierodas Baltais trusis, kurš vilina viņu iekāpt galda atvilknē, un meitene tam ļaujas. Lejup, lejup, lejup… Nonākot Brīnumzemē, sākas sapņaina odiseja – viņa sastop zeķi ar protēzēm, pieredz plūdus mazā istabiņā un virzās arvien tuvāk Siržu karalienes un karaļa tiesai. Lelles, auklas, atslēgas, skārdenes, izbāzeņi un stikla acis – tas viss ir dzīvāks par dzīvu!

Sirreālista vakara stāsts ar gotiskām tirpiņām pieaugušajiem bērniem. Iecere interpretēt Lūisa Kerola radīto Alises tēlu Švankmajeru īsti nekad nav pametusi – pēc īsfilmām 70. un 80. gados, kurās iedzīvinājis literāta radītās pasaules skriemeļus, viņš vēlējies atgriezties pie “Alises piedzīvojumi Brīnumzemē” (1865). Šo darbu viņš uzskatījis par izcilāko civilizācijas radīto grāmatu. Pretojoties tam, ka Alises gaitas visbiežāk atainotas pasakas žanrā, Ansī kinofestivāla labākās pilnmetrāžas balvas laureāte ir radikāla sapņa pieredze – iracionālais liriskums pārņems pat tos, kas ir visdziļākajā reālismā snaudoši.