Strādājot ar ķermenī integrētu robotu, zēns mēģina radīt jaunu ķermeņa daļu, lai paplašinātu cilvēka spējas. Paralēli, izmantojot īpašas brilles, viņš sazinās ar diviem citiem bērniem. Viņi saskata vienlaikus gan reālo, gan virtuālo pasauli. Viss šķiet savstarpēji savienots…

Kā apliecina iepriekšējās filmas “Tehnoloģija” (2016) nosaukums, režisore Endo aizraujas ar mašīnu un tehnikas ietekmi uz cilvēka stāvokļiem. Japāņu “jizai” ir apzīmētājs ne tikai sarežģītajam eksoskeletam, ko valkā bērni, bet arī japāņu valodā tas nozīmē “brīvi”. Šī jaunā brīvība ir aizraujoša ārpusķermeņa pieredze, ko Endo apspēlē ar dzelžainiem, dezorientējošiem attēliem, kuri ir piesātināti ar attālas objektivitātes un bērnišķa brīnuma sajaukumu. Pēkšņi skatupunkti mainās – no viena varoņa uz otru, no mikro līmeņa uz makro –, un, pat neizkustoties no savas vietas, mēs jūtamies ļoti mazi. Šī ir mūsu pasaule. Vai mēs varam ar to tikt galā?