1917. gads, Jangona. Īsi pirms kāzām Edvards pieņem gļēvāko lēmumu – gaidot savu līgavu Molliju ostā, viņš uzkāpj uz Singapūras kuģa klāja. Uzsākot klejojumu, kas ir lielākais viņa dzīvē, ierēdņa eksistenci pārmāc melanholija. Molliju mīļotā bēgšana uzjautrina – nevēloties atgriezties Londonā, viņa ir gatava viņam sekot. Dēkaino, pārreālo ceļojumu piepildina optimisms: mīlestība ir paredzēta tam, lai pārvarētu visu, bet kur un kad šis ceļš beigsies?
Portugāļu režisors Gomešs, kurš šī gada Kannu kinofestivāla galvenajā konkursā tika apbalvots ar labākās režijas balvu, meklē pārlaicīgo. Par “pēdējo sinefilu” dēvētā autora virāžu pilnā odiseja vienlaikus izved cauri pagājušā gadsimta 10. gadu faktūrām un agrīnajam kino, Āzijas austrumu un dienvidu ieliņu 16 mm filmējumiem mūsdienās, kultūru lēcieniem un laikam, kas nepazīst robežas. Te ir sadiegts ne tikai Orfeja un Eiridīkes mīts, Britu impērijas vēsture, postinterneta sadzīve un anahronismi, bet arī grandioza kino vizuālā enciklopēdija – tā dzīvos tik ilgi, kamēr būs precinieki, kas būs gatavi pārņemt likteni savās rokās.
Kuratora ceļavārdi: Lielais ceļojums laikā uz aizgājušu pasauli – tik netverami skaistu kā ņirboši lapu ēnu raksti uz bambusa aizslietņa. Filma, kas skan kā dziesma, kādam atsauks atmiņā vēl kāda diža portugāļu autora, Manuela di Oliveiras, rokrakstu.