Tie varētu būt divtūkstošie, tikpat labi arī mūsdienas. Starp angāriem, noskrandušām bodēm un grants rotaļļaukumiem savu vietu ir radusi modeļu aģentūra. 13 gadus vecajai Kristīnai modeļu skola ar šaubīgo reputāciju ir apsolījums par dzīvi citur – varbūt Parīzē vai Japānā –, un viņa ir gatava gan badoties, gan iepirkt lenteņa olas, gan arī drastiskam režīmam pakļaut savu psiholoģisko veselību. Kad viņa iepazīstas ar vecmammas uzaudzināto Mariju, nedaudz kautrīgu vienaudzi ar kājas deformāciju, viņas ātri kļūst par draudzenēm. Abas kaldina plānus, kā gaidāmais kastings varētu viņām abām ļaut nostāties uz sava neatkarības ceļa.

Meklēt novērtējumu no citiem un bēgt prom no sevis. Šādi savu debijas pilnmetrāžu raksturojusi lietuviešu režisore Bļuvaite, kuras sižetu un faktūras balstījusi savās pusaudzes gadu atmiņās, kad viņa vēlējās kļūt par modeli. Industriālā ainava, milēniuma zemās jostas džinsi, spaisa vilkšana no plastmasas pudeles, attiecību spirāles ar vecākiem un liels sapnis, kas pakļauj negribētam spiedienam abas jaunās meitenes. Negaidīti šī vizuāli noslīpētā pieaugušanas drāma iegūst Baltijas “Uz kraujas rudzu laukā” kino statusu un Lerija Klārka un Harmonija Korīna kopīgi veidotās kulta filmas “Bērni” (1995) paralēles. Lokarno galvenajā konkursā triumfējošās filmas (“Zelta leoparda” balva) lomās ir divas kinogēniskas debitantes – modele Vesta Matulīte un Ieva Rupeikaite –, kuru organika ir rets lielā ekāna notikums.