Maestro gardi nokož ābolu un sāk spēlēt. Ar skatītāju sāk sarunāties elle, caurumi sienās, dzeloņdrātis un aizklātie logi. Tie izvēlas parādīties pāros un skan gluži kā pats meistars. Vai mēs patiešām zinām, ka atrodamies otrpus šim mūrim? Vai esam iestrēguši šajā muzikālā lādītē?

Švankmajera agrīnā posma darbs, kurā viņa animācijai piemīt tonālas, pat manierisma kolāžas kvalitātes – vēl neliels stila atstatums no viņa vēlīnajām formu dzīrēm un čehu sirreālisma. Šī melnbaltā miniatūra, ko iedvesmojusi fotogrāfe Emila Medkova, ir režisora otrā īsfilma. Tā ir ieguvusi žūrijas balvu Kannu kinofestivālā.