Elena ir ārzemniece, kura ik vakaru klīst pa Ženēvas ielām, meklējot kompāniju. Viņas pavedināto vīriešu viduvējība tikai stimulē viņas slepkavnieciskos impulsus. Līdz nejauša sastapšanās Elenai sniegs atvieglojumu.

Lifts, autostāvvieta, tunelis… Sabiedriskas vietas, kurām bez to praktiskā pielietojuma mēs īsti nepievēršam uzmanību. Elenas klaiņojumos Ženēvā režisore izgaismo zināmās vietas naktī pavisam jaunā veidā, piesūcinot attēlu ar rēnu un skraju dzeju. Vienīgā iespējamā un briesmas neradošā saule šajā īsfilmā ir solāriju studija, kur strādā galvenā varone. Elenas nepiepildītās ilgas pēc tuvības ir šī darba sirds, kur atrašanās nemierā un allaž mainībā (pati filma atrodas kaut kur starp Anas Lilijas Amirpuras “Meitene viena naktī dodas mājās” (2014) un Andžeja Žulavska “Apsēstību” (1981)) uztur tevi dzīvu. Un vienu pašu.