Trīs visnotaļ atšķirīgie draugi Alekss, Grēgers un Henriks zina, ka vīrietis ir radīts medīšanai. Tieši vīrietis galu galā arī ir izdomājis medības. Pavadot vairākas dienas vientuļā meža namiņā, viņi atraisa savu pārliecību. Ja pirmajās medību dienas pavada veiksme, tad turpmāk dienas un naktis piepilda apdraudētība un konkurence. Savelkoties klusumam, piepeši visi meža dzīvnieki pazūd. Sākas medības, kurās mednieki kļūst par to, kam paši ir dzinuši pēdas…
Ziemeļeiropas kino pazinēji alks veidot paralēles ar Vintenberga traģikomēdiju “Vēl pa mēriņam” (2020), bet šoreiz visas līdzības nokaus cits “sociālā eksperimenta” un žanra uzstādījums. Trilleris norisinās meža ielokā ar sekojošu uzstādījumu – cilvēks pēc savas būtības (un sūtības) ir mednieks. Ja tā ir, tad atliek vien… medīt. Zviedru režisore Jillenstjerna šajā mizanscēnās izteiksmīgajā, nospriegotajā darbā, atrotot satīras piedurknes, uzdrošinās drosmīgi risināt mednieka un medījuma tēmu. Antropoloģiskās šausmas un barības ķēde mijas ar sveču liesmā sildītiem dzērieniem, “kad viņi satiekas” sarunām un mačo cīņām ar akmens laikmeta medību rīkiem.
Kuratora ceļavārdi: Strauji satumstošas vīru spēles filmā, kas veido tiltiņu gan uz zviedru Rūbena Ēstlunda cilvēka dabu preparējošajiem dižpārdokļiem, gan Larsa fon Trīra filmā “Māja, ko uzcēla Džeks” (2018) ieraudzīto medību instinktu.