Visgrūtākais ir sākt no sākuma. Tā jūtas Mariana, caur kuras pirkstiem izslīdējis viss, ko viņa varēja vēlēties: piepildījums žurnālistikā, dziļa mīlestība un laiks, lai īstenotu savas profesionālās ambīcijas. Gribēto dzīvi aprāva terorakts Vīnes centrā. Neuzskatot sevi par upuri, drīzāk liecinieci, un izjūtot traumatiskus uzplaiksnījumus, Mariana nespēj palikt pilsētā un atgriežas vecvecāku lauku mājā meža ielokā. Šeit viņa šķietami jūtas droši, pavadot dienas mežā un atjaunojot saikni ar savu kādreizējo mājvietu. Tomēr gruzdošā pagātne no jauna par sevi atgādina, kad Mariana sastopas ar Gertiju un Francu no jaunības dienām. Vai mežs palīdzēs rast izlīgumu ar pagātni?

Iespējams, ka agrā bērnībā jutāmies visdrošāk – mēs mēģinām tajā atgriezties un notvert šo patvēruma sajūtu atkal un atkal. Vai tas ir tas, ko vēlamies? Austriešu režisore Šāranga filmu balstījusi Dorisas Knehtas populārajā romānā “Mežs” (2015) un personīgajās atmiņās, piedzīvojot teroristu uzbrukumu 2020. gadā Vīnē – tajā tika nogalināti četri cilvēki un 23 tika ievainoti. Izrādīta Toronto, Sietlas un citos festivālos, atmosfēriskā un introspektīvā pagātnes rēķinu nokārtošanas drāma no pirmā acu uzmetiena izskatās vienkārša – veiksmīga sieviete atgriežas tur, kur sākusi savu dzīvi –, tomēr režisore pievienojusi papildu jēgslāņus šajā traumu anatomijas paraugstundā. RIGA IFF skatītājiem lielākais atklājums būs vācu aktrise Brigite Hobmeiere – viņas tēls ir tik radniecīgs Diānas Krīgeres nesamierināšanās plosītajai varonei godalgotajā traumas revīzijā “Izzūdošie” (2017). Hobmeieres emocionālā amplitūda ir patiesi pilnasinīga – viņa ir miesa, asins un satraukta sirds; tik ļoti līdzīga mums.