Ēnu, siluetu, skaņas, balsu un metafiziskā paslēpes. Rodot vietu mežainā, sirreālā šūpulī, netop skaidrs viens: vai mēs atrodamies iekšpusē vai ārpusē? Vai kustība, ko izdejo Kaisa Kataja, ir daļa no dabas? Vai deja ir dabiska – tā ir dabas turpinājums? Kā vaicā lietuviešu režisore Lužīte, vai šī stiklotā pils, kas nākusi caur Arvo Pērta mūziku, sargā vai liek aizmirst šo nošķīrumu?