Ar nepiekāpīgiem enerģijas dārdiem caur sasalušu zemi un birstošiem dubļiem veļas laukā mūzikas gars. Starp klajo debesi un mālaino zemsedzi ierodas piecas baltās likteņlēmējas. Šeit elpas garaiņi sastājas mītiskās aprisēs, līst maģisks piens un skaņas saldums izplēn. Zemes skatuvē starp Drustiem un Jaunpiebalgu, brīvdabas mākslas telpas “Savvaļa” reljefos, ap mākslinieku Andri Eglīti pulcējas kino mākslinieki, aktieri, domubiedri un smagu skaņu ainavu būrēji “Tesa”. Ducinoties mūzikas psihedēliskajiem mutuļiem un plīvurojoties dabiskajām gaismēnām, monumentālajā dabas altārī ierodas tās spēlmaņi…

Mēļo, ka šī ir mūzikas filma, kuru režisējusi pati Daba. To apstiprina arī tās veidotāji – mīnus piecu grādu sals, dūmojoši slapjas koksnes ugunskuri, deviņi kinooperatori (spilgtākie dažādu paaudžu kameras meistari), mālainā kalnā izrakts amfiteātris, apjomīga un spraiga filmēšana, nedaudz sniega pārslu klāta grupa un mežonīga savvaļa. Tā ir ekspozīcija brīvdabā tapušajam režisora Oltes (“Upurga” (2021)) poētiskajam žanru krustojumam, kurā bez novembra mēneša faktūrām galveno lomu ieguvis atzītais smagās instrumentālās mūzikas trio “Tesa”. Unikāla audiovizuāla un alķīmiska leģenda, kurā ar Nīčes vārdiem “cilvēks vairs nav mākslinieks, bet ir kļuvis par mākslas darbu”, piedzīvos savu pasaules pirmizrādi.