Rīgas Starptautiskā kino festivāla (RIGA IFF, 15.–25. oktobrī) retrospekcijas sadaļa “In Kino Veritas” šogad pievēršas eirotrillerim – Eiropas kino autoru veidotajām krimināldrāmām. Divās nedēļas nogalēs filmu izlasē sastapsies Klods Šabrols, Mihaels Haneke, Nikolass Vindings Refns un Ēriks Šollbjergs – četri autori, kuru darbi dažādos laikmetos veidojuši eirotrillera valodu. Biļetes uz sadaļas “In Kino Veritas” seansiem jau iespējams iegādāties RIGA IFF mājaslapā rigaiff.lv vai “Biļešu serviss” tirdzniecības vietās.

Izgaismojot pēckara un turpmāko desmitgažu kino pagriezienus, kas iezīmējuši ceļu uz 21. gadsimta krimināldrāmu aprisēm, “In Kino Veritas” programma aicinās atklāt ziemeļu noir briesmas, franču kinotelpā virpinātu spriedzi, kolektīvu paranoju un sižeta serpentīnus. Šie darbi, kuriem raksturīgā metāliski pelēkā palete, psiholoģiskā precizitāte, sociālā kritika un neskaidrā robeža starp labo un ļauno, tiek citēti, piedzīvo rimeikus Holivudā, Bolivudā, Dienvidkorejā un citviet, veidojuši mūsdienu krimināldrāmas vizuālo un dramaturģisko valodu.

Sadaļa tiks atklāta festivāla pirmajā sestdienā, 17. oktobrī, ar franču režisora Kloda Šabrola, dēvēta par franču Hičkoku, trilleri “Neuzticīgā sieva” (La femme infidèle, 1969). Nereti tieši šī jutekliskā krimināldrāma tiek piesaukta kā Šabrola karjeras virsotne – tajā ironija rit kopsolī ar psiholoģiskām mežģīnēm, jo pašam autoram bijis svarīgi ne tikai tas, kas ko krāpj un ar ko, bet arī kāpēc krāpšana apliecina varoņu nolemtību. Liktenīgās sievietes jeb femme fatale lomā mirdz režisora dzīves un radošā partnere – aktrise Stefana Odrāna –, kura iemieso ko vairāk par “trofejas sievu”, savukārt atriebi alkstošā vīra lomā redzams viens no 50. un 60. gados zināmākajiem franču aktieriem Mišels Bukē. Filma piedzīvojusi vairākus rimeikus – atpazīstamākais ir 2002. gada Adriana Laina darbs “Neuzticīgā” ar Daienu Leinu un Ričardu Gīru lauleņu lomās.

Sadaļu turpinās viens no dzestrākajiem trilleru piemēriem un “ziemeļu nuāra” priekšvēstnese – norvēģu režisora Šollbjerga debija “Bezmiegs” (Insomnia, 1997). Dēvēts par kinodarbu, kas pieteica ekrāna drūmā kolorīta Nordic Noir kultu – Šollbjerga polārais, psiholoģiskais trilleris ir viens no apakšžanra smalkākajiem darbiem. Filma ar panākumiem startēja Kannu kinofestivālā un pievērsa starptautisku uzmanību Stellanam Skaršgoram – šobrīd vienam no zināmākajiem Eiropas aktieriem –, kurš tajā atveido izmeklētāju antivaroni. Filma arī piesaistīja globālu uzmanību ledainās miglas un sniega “nuāram” un vēlāk iedvesmoja Kristoferu Nolanu veidotšī trillera rimeiku (2002. gada filma ar tādu pašu nosaukumu), kurā lomas atveidoja citi klasiķi – Als Pačino un Robins Viljamss. Par “ziemeļu nuāru” šobrīd runājam kā “zīmolu”, tomēr šis ekrāna darbs ietekmējis ne tikai Eiropas, bet arī Holivudas meistaru Deivida Finčera, Nolana un citu rokrakstus.

Sadaļā iekļauta arī Hanekes vardarbības meditācija “Dīvainās spēles” (Funny Games, 1997). Austriešu režisors ir zināms kā asi griezīgs sabiedrības kritiķis, un šajā darbā viņš pēta sabiedrības vēlmi redzēt šausminošo, kā arī skatītāja līdzdalību ekrāna vardarbībā – iespējā redzēto atkārtot, pārtīt un izspēlēt no jauna. “Dīvainās spēles” ir skarbs kondensāts Hanekes filozofijai par vardarbības un izklaides šauro, sārto robežu, kas Kannu kinofestivālā iemantoja skandalozas aprises. Viņš, iespējams, ir radījis vislielāko pliķi 21. gadsimta apsēstībai ar “mūžīgās atgriešanās” mītu – komerckino altāriem, uz kuriem novietoti sīkveli, prīkveli, spinofi, franšīzes un serialitāte. Pēc vairākiem gadiem savu 1997. gada darbu režisors kadrs kadrā nofilmēja atkārtoti, piesaistot aktierus Timu Rotu, Naomi Votsu un citus – tādējādi viņš izspēlēja to pašu sižetu un radīja pats savas filmas rimeiku.

Sadaļā “In Kino Veritas” iekļauta arī kulta filma “Dīleris” (Pusher, 1996), kuras autors ir Kopenhāgenā dzimušais neona gaismu un spriedzes meistars Vindings Refns. Savā evolucionējošā filmogrāfijā pievērsies melanholiskajiem mačo atriebējiem – tiem, kuru asaras mijas ar lodēm. Tas pats ir sakāms par viņa debijas darbu – hiperreālo narkomafijas drāmu, kas piedzīvojusi turpinājumus 2004. un 2005. gadā. Šerpajā mūļu, dīleru un sīknoziedznieku portretējumā pirmo reizi uz ekrāna filmējies Madss Mikelsens, bet līdzās viņam ir klasiķi Kims Bodnija un Zlatko Buričs. Triloģija “Dīleris” tiek uzskatīta par Eiropas kino ekstrēmisma zenītu – vienu no būtiskākajiem krimināldrāmas piemēriem 90. gadu un milēniuma mijā –, un kopš tā laika Refns ir žanra dekadences kroņprincis. RIGA IFF izrādīs filmas restaurēto versiju, kas 2024. gadā pasaules pirmizrādi piedzīvoja Venēcijas kinofestivālā.

Sadaļas pēdējā seansā festivāla noslēdzošajā dienā tiks izrādīta filma “Miesnieks” (Le Boucher, 1970), vēl viens no franču jaunā viļņa autora Šabrola darbiem. Neordinārajā slepkavas portretējumā , nav ne miņas no cinisma – Šabrols ir cilvēka dabas inženieris, kas spriedzi būvē no acīmredzamā. Skatītāju spriedzes stāvoklī notur tas, cik precīzi autors tin ap spoli aktieru Odrānas un Žana Janna atveidotos vienpašus, attālinoties no banālās “upura” un “varmākas” shēmas. Tieši šī filma Šabrola jaunatklājējiem kalpos par viņa režijas rokasgrāmatu: pedantisks stils, ēdiens kā priekšspēle, vardarbības nojautas, ūdens simbolisms un noziegums, tā šausmas, kas paliek ārpus kadra.

Biļetes uz sadaļas “In Kino Veritas” seansiem jau iespējams iegādāties festivāla mājaslapā (rigaiff.lv) vai “Biļešu serviss” tirdzniecības vietās. Tāpat pieejams arī festivāla abonements – īsceļš uz pilnīgi visiem RIGA IFF programmas seansiem Rīgas kinozālēs.

Vērienīgākais kino notikums Latvijā RIGA IFF norisināsies no 15. līdz 25. oktobrim festivāla mājvietā k/t “Splendid Palace”, kā arī k/t “Forum Cinemas”, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, Rotko muzejā Daugavpilī, “Kino Cēsis”, “Siguldas devons” un citās norises vietās. 11 dienās un vairāk nekā 100 seansos devīzes “Tu esi šeit” vadītā programma kalpos par uzticamu ceļvedi ārpus ierastā kino piedāvājuma un aicinās atklāt unikālus stāstus, spilgtas emocijas un aktuālā kino virsotnes.

Festivāla jaunumiem sekot iespējams vietnē rigaiff.lv un RIGA IFF sociālo mediju kontos, kā arī pierakstoties RIGA IFF vēstkopas saņemšanai. RIGA IFF top ar Valsts kultūrkapitāla fonda, ES programmas “Radošā Eiropa – MEDIA”, Rīgas valstspilsētas pašvaldības, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras atbalstu un Nacionālā Kino centra atbalstu.