Kas atsevišķus cilvēkus padara par ģimeni? Simona, kura labprātāk klusē un vēro savu dzīvi no malas, nezina, kā atbildēt uz šo jautājumu. Pēc vairākiem gadiem atgriežoties dzimtajās mājās laukos, kad vecmamma ir uz nāves gultas, viņa konfrontē sevi ar to pašu ģimenes modeli, kādu to atstājusi. Alkoholisms, bezdarbs, dīkdienība un agresija ienākusi viņas attiecībās ar māti un tēvu, bet cerība vēl mīt brāļukā. Lai vai cik grūti Simonai ir mēģināt no jauna iederēties šajā nemīlestībā, viņa vēlas, lai tie, kas viņu zina par visiem labāk, ļautu viņai justies piederīgai.
Lietuvietis Barts, viens no starptautiskās kino uzmanības lutekļiem, kurš cieši savijies ar franču kino garu, atgriežas ar jauna cilvēka atmiņu odiseju. Aizmirstībā atstātajai ainavai, kurā iebrāžas baltiešu Brēgeļa palete, dzīves rituāli un izcilā dokumentārista Ivara Zviedra varoņu kolorīts, ir otra galvenā loma bez Simonas atveidotājas – magnetizējošās debitantes Neringas Puidokaites. Tāpat kā varone, kuras motivācija (un skatītājam tā ir intriga) doties prom un atgriezties tiek pakāpeniski atklāta, tā arī vide ir ģeogrāfiski un emocionāli nodalīta no pasaules. Līdzīgi kā savos labākajos darbos, piemēram, “Daži no mums” (1996), Barts drosmīgi soļo uz šaura asmens starp provinces bezcerību, nepārejošu pagātni un bez vārdiem izteiktu ilgu bezdibeni, pētot ģimenes “aklos punktus”. Izrādīta Roterdamas kinofestivāla “Lielā ekrāna” konkursā, filmas kopproducents ir Latvijas studija “Mistrus Media”.
Kuratora ceļavārdi: Provinces kriminālās hronikas, kapu svētki un pusžāvētā desa satiekas lūgsnā par piedošanu. Barts satricinoši tieši vaicā, vai paaudžu nolemtības loku ir iespējams pārraut.