Vai sasniegumi liek mums justies slikti, neskatoties uz to, ka esam saņēmuši visu, ko vēlamies? Šo stāvokli ekspluatē Juhannesa, jauniņa psiholoģijas studenta, prakses vieta. Diagnozes, krāsainas tabletītes folijas iepakojumos, medikamenti un pieraksti līdz gada beigām. Viņa prakses vadītājas pacientu lokā ir intīmas traumas sagrautā Roza, asaru lēkmju nomāktais Markuss, uzmanības deficīta sindroma nomāktā Emīlija un eksplozīvā performances māksliniece Rākela. Juhannesa spontānās idejas vadīta, kolorītā pacientu grupiņa nodibina deju terapijas kopienu – viņi dziedēs savas sāpes bez tabletēm un receptēm. Tikai ar kustību un mūziku, tomēr pievienojas trešā komponente – Juhannesa jūtas pret Rākeli.
RIGA IFF skatītājam pazīstamā zviedru režisore Langseta (dramēdija “Viesnīca” (2015) ar Alīsiju Vikanderi) turpina preparēt zviedru sabiedrības smalkās kaites, labklājības mītu un psihiskās veselības reversus. Skalinot vienveidību kā vēl vienu pārticības simptomu, viņa muzikalizē un horeografē psihes rētas, radot cilvēcīgus varoņus, kas ir aizdomīgi līdzīgi mums pašiem. Skandināvu kino dzirksts, subversīvs sitkoms un dejas “ABBA” popa balāžu manierē atgādina, ka nav nekā kaitinošāka par veiksmes kultu, kas liek izvēlēties “nopirkt savu veselību”. Labāk izkustināt savu ķermeni, saņemt līdzcilvēka roku un mēģināt neiemīlēties savā pacientā!
Kuratora ceļavārdi: Kā izkļūt no paverdzinošā diagnozes-tabletes loka? Psihoterapijas spēles laukumā ierodas jauns, drosmīgs spēlētājs: dejas terapija. Tikai ne pēc pieraksta un arī ne darba laikā.