Harijs Kauls ir profesionālis. Diskrēts, vientuļš un ar pelēko putekļu mēteli Sanfrancisko pūļos tikpat kā nemanāms. Viņš ir noklausīšanās eksperts, kurš prot sadzirdēt un ierakstīt intīmas grēksūdzes, pāri lūpām izkritušas nejaušības un nacionālas sazvērestības. Kad Kaulam nepieciešams noklausīties sievietes un vīrieša sarunu, kuri, iespējams, pēc ieraksta drīz vien tiks nonāvēti, viņš sāk pārvērtēt savu spēju būt neredzamam un zagt svešinieku vārdus. Ļaudis, kuru sarunas ierakstu pasūtījis Kaula klients Direktors, varētu vēl izglābt.
Paranojas, privātuma trūkuma un aukstā kara rekviēms – dialogos kontrolēts un vizuāli horeografēts trilleris, kas tapa pirms Votergeitas skandāla un rezonē ar 21. gadsimta tirgošanos ar datiem, mazo kameru un ierakstītāju klātbūtni. Būdams aizrauts ar spiegošanu un izlūkdienestiem 60. gadu vidū, Kopola uzsāka darbu pie “Sarunas” scenārija. Kannās ar “Zelta palmas zaru” godalgotā filma tapa laikā starp pirmo un otro “Krusttēva” daļu, Kopolas magnum opus, un tās emocionālais kailums un mērogs ir atšķirīgs. Džīna Hekmena neirožu nomāktais Kauls ir džezu mīlošs autsaiders, kurš vairs nespēj rast kompromisu starp personīgo un profesionālo – pasaule spoguļo, ka šādai izvēlei pat īsti nav nozīmes.
RIGA IFF seansā – filmas restaurētā kopija.
Kuratora ceļavārdi: Mazliet kā visu dzirdošais dievs, nedaudz kā viens no mums – privātdetektīva Kaula tēls kino vēsturē ir viens no izteiksmīgākajiem klusuma mocekļiem. Holivudas reformators Kopola notvēris laikmeta fobijas vienā monumentālā trillerī – to dēvē par vienu no visklusākajiem un stindzinošākajiem, kāds maz ir tapis.