Šī vasara izskatās pēc sen tapušas fotofilmiņas, kas beidzot ir attīstīta. Daniels ir trīsdesmitgadnieks, kuram ir sieva un jaundzimušais Norvēģijā. Viņš apzinās, ka dzīve ir sniegusi tieši to, ko viņš no tās ir prasījis. Vasaras izskaņā viņš pēc desmit prombūtnes gadiem atgriežas dzimtās Lietuvas piejūrā, lai pārdotu vecāku dzīvokli, kurā uzaudzis. Mēģinot satvert pagājušo ar jaunības dienu kasetēm, peldēm jūrā un sendienu draugiem, kuriem ir tādas pašas problēmas kā viņam, viss šķiet vienlaikus pazīstams un svešāds. Daniela dzīve viņam pašam šķiet tipiska, tomēr atgriešanās liek justies melanholiskam un vientuļam. Viņš nolemj uzkavēties ilgāk, nekā plānots…

Pēc Bareišas “Sausi slīkstot” (2024) un Bļuvaites “Izlecējas” (2024) panākumiem “Lietuvas grupu” – cieši kopā strādājošu lietuviešu jaunās paaudzes kinoveidotāju loku – festivālu un skatītāju uzmanības epicentrā atgriež režisors un operators Katkus. Viņa debijas pilnmetrāža par baltiešu reemigrācijas minoriem un mažoriem nule kā Karlovi Varu kinofestivāla galvenajā konkursā ieguva režijas balvu. Zīmīgi, ka Daniela lomu šajā patinas klātajā atmiņu odisejā atveido montāžas režisors Darjus Šilens, kuram nav aktiera izglītības, kurpretī Romēra kinodarbiem raksturīgais noveles formāts atdzimst Baltijas jūras laiktempā un hronoloģijā ar netveramu ilgu piesūcinājumu, organiku un apcerīgu gaišumu. Vietējiem skatītājiem Katkus ir pazīstams: Kannās novērtētā īsfilma “Ķirši” (2022) – metafilma par dēla un tēva attiecību “ogoto dramēdiju” – tika iekļauta RIGA IFF īsfilmu konkursā.