Mežonīgie austrumi PSRS rietumos – baltiešu tautu pretošanās stāsts 80. gadu nogalē caur rokmūziku un tās skanējumu ieguvis jauneklīgas aprises pieredzējušā Kilmi dramēdijā. Te ir sirdsapziņas akordi, politika un rifi, kas seko Jura Podnieka emblemātiskajam darbam “Vai viegli būt jaunam?” (1986). 

1987. gada vasara. Zili-melni-baltais karogs ir aizliegts, padomju Igaunijas fizisko robežu iezīmē dzeloņstieples, bet mentālo – nīkulīgi mīti un absurds. Tomēr bariņš jauniešu vēlas muzicēt – viņu centrā ir 17 gadus vecais Mihkels, kurš ir iemīlējies Līsā. Viņa draugs un sāncensis Hendriks, kura grupa tikko ir izjukusi, piedāvā pievienoties Mihkelam, lai atstātu iespaidu uz festivālā uzaicinātajiem ārzemju mūzikas producentiem. Piepulcējot latviešu sportistu Ingvaru, viņi ir apņēmības pilni. Konkurences, nejēdzību un haosa vidū viņi pārvar izaicinājumus, pa ceļam atklājot savu patieso būtību un mazliet revolūcijas.

Būt vai nebūt? Draiva, bravūras un silta komisma piepildītās pieaušanas filmas pamatā ir daudzlasītais Mihkela Rauda biogrāfiskais romāns (2008), kurš ielūkojās Austrumeiropas muzikālajās subkultūrās, kas atradās padomju jūgā. Tajā rokmūzika nav tikai skaņuceliņš jaunības alkām – tā ir brīvības valoda, identitātes meklējumi un klusa, bet arvien skaļāka pretošanās sistēmai. Fascinējošā, sarežģītā Baltijas vēstures nodaļa tiek atklāta ne tikai caur politisku notikumu prizmu, bet arī caur cilvēkiem, kuri vēl bija pārāk jauni, lai kļūtu par vēstures veidotājiem, taču bija gana drosmīgi un neaprēķināmi. Rokupācijai veltītajā darbā uz ekrāna satiekas igauņu un latviešu kinoveidotāji, savukārt RIGA IFF skatītājiem tā ir atkalsatikšanās ar Kilmi, kurš veidojis kulta darbu “Ātrie igauņu puiši” (2017) un dokumentāro filmu “Spiegs, kurš mans tēvs” (2019).