Rumāņa Mundžiu ar “Zelta palmas zaru” greznotā sociālā drāma nebūt nav vien “raganu medības” un disputs starp Norvēģijas bērnu aizsardzības dienestu un kristīgiem rumāņu migrantiem. Ideoloģiju un morāles pelēkās zonas izgaismojas nelielā norvēģu pilsētiņā, kuras kopiena sāk tiesāt Sebastiana Stena un Renātes Reinsves atveidotos iebraucējus un viņu ģimeni.

Fotogrāfija ar smaidošiem vecākiem un viņu pieciem bērniem. Tādu dzīvi Norvēģijas sniegotajā ciematā iztēlojās rumānis Mihajs un norvēģiete Lisbeta. Abi iepazinušies Vasarsvētku draudzē, un nu iekārtojušies uz dzīvi attīstītajā ziemeļu valstī. Aiz vietējo ārējās laipnības sejas drīz Mihajs un Lisbeta pamana ko pavisam citu. Arī vietējie. Kāds met akmeni un saka, ka jaunpienācēji negatīvi ietekmē savus bērnus. Šķeļoties iedomātajai kopībai, Mihaja un Lisbetas bērnkopības metodes izaug līdz nacionāla mēroga skandālam, un tāpat kā ledāju skarbā ainava, ideāli pamazām brūk.

Savulaik nodarbojoties ar žurnālistiku, ar Kannu augstāko apbalvojumu divkārt novērtētais rumānis Mundžiu savos režijas darbos meklē dokumentārus stāstus un sociālās pretrunas. To viņš darījis gan rumāņu jaunā viļņa emblēmdarbā “4 mēneši, 3 nedēļas un 2 dienas” (2007), gan arī RIGA IFF izrādītajā drāmā “Izlaidums” (2016). Iekožoties aktuālākajā strīdus ābolā – radikālismā –, ko populistiski dēvē par “kultūru kariem”, Mundžiu eleganti palūdz skatītājiem nokāpt no sava priekšstatu krēsla un izved cauri birokrātijai, sistēmiskai kārtībai, ticībai un domas manipulācijām. Atmetot didaktiku, tendenciozitāti un jelkādu ideālismu par cilvēkiem, režisors sev rēnā naturālisma manierē novieto šābrīža zināmākos aktierus – rumāņu izcelsmes amerikāni Stenu un par norvēģu Eniju Holu dēvēto Reinsvi – politiskā ekstrēmisma pakava vienā pusē. Un viņiem allaž līdzās būs skatītājs, kas pamazām atskārtīs, ka redzamais ir vien ilūzija.