Īru dramaturgs, scenārists, režisors un vārdu meistars Makdona nenoliedzami ir 21. gadsimta dzīvais klasiķis. Kad viņš izvēlas padarīt aktierus Džonu Malkoviču un Semu Rokvelu par diviem spiegiem ar iespaidīgiem CV, pasaule, kādu pazīstam, pārtop par sēpijas toņu, politiski nokaitēta humora un strīpainu īskreklu absurda simfoniju. 

Divi CIP aģenti. 1973. gads. Viens no viņiem ir nogalinājis cilvēkus valstīs, kuru izrunāšana dažam labam sagādātu grūtības, bet otrs misiju laikā ir diskrēts “lietu kārtotājs”. Partneri Kriss un Lī izjūt politiskās turbulences, un ir gaidāms apvērsums Čīlē. Viņu priekšnieks abus nosūta operācijā uz Lieldienu salu, kur, uzdodoties par balamutīgiem tūristiem, viņi paspēj sakult nepatikšanas, apjūsmot pirmiedzīvotāju statujas un sapīties ar divām studentēm. Drīz šķietamais idilles brauciens strauji pārtop par ģeopolitisko rotaļlaukumu ar reālām likmēm.

Makdonas pasaulē, kas aizgūtnēm pilna ar vardarbīgo un neglīto, allaž līdzās pastāv sirdsskaistais un cildenais. Lugas “Spilvencilvēks” un “Vientulīgie rietumi”, kriminākomēdija “Reiz Brigē” (2008) un “oskarotā” dramēdija “Inišerinas Banšī” (2022) ir tikai pāris pieturpunkti viņa karjerā, kurā Makdona ir radījis haotiskus, dzīves saplosītus, apjukušus un ik pa laikam kādu aliņu – nav nozīmes, eils vai lāgeris – iežūpojošus tēlus. Šoreiz pulcējot spilgtu aktieru ziedu – Malkoviču, Rokvelu, amerikāņu neatkarīgā kino ikonu Pārkeri Pouziju, Stīvu Bušemi un pat Tomu Veitsu –, tapusi draugbūšanas komēdija aukstā kara 2.0 laikmetā. Dialogu saeļļotais sitkoms tūrisma, konspirāciju un “netīru pagātnīšu” krustugunīs ir jaunais “Bačs Kesidijs un Sandenss Kids” (1969) – Venēcijas kinofestivāla konkursu greznojošā filma ir šī gada lieldarbs. Tiem skatītājiem, kas novērtē viedu, krāšņu raksturu neobligātās muļķības un “zelta sirdi” pašās nopietnākajās nepatikšanās.