Pieklājīgi, labestīgi un noderīgi – tieši šādi mēs vēlamies būt, un norvēģu autore Sēdāle uzšķērž sabiedrības labticības mehānismus. RIGA IFF skatītājiem viņa ir pazīstama – festivāls izrādīja “Oskaru” īssarakstā iekļauto laulības drāmu “Cerība” (2019). Jaunākajā darbā, šķetinot “viss būs labi, mīļā” fabulu, Sēdāle ieved zonā, kurai komforta pielūdzēji un alerģiskie pret konfliktiem labprāt met līkumu.

Mikels un Luīse ar meitām beidzot ir devušies brīvdienās. Viesnīca, kuras kredo ir “all inclusive”, remdē viņu ilgas pēc miera oāzes. Vienā bezrūpīgā dienā viņi nejauši notriec vīrieti, un pēc situācijas izskaidrošanas un slimnīcas apmeklējuma abas puses šķir ceļus. Tomēr cietušais atgriežas, lūdzot palīdzību, un ģimene, apzinoties savu situācijas ķīlniecību un nevēloties būt “slikti cilvēki”, atsaucas. Drīz top skaidrs, ka vēlme būt labam iet roku rokā ar ne tiem labākajiem nodomiem…

Nebūtu pārspīlēts, sakot, ka Sēdāles filma sākas tur, kur beidzās Gvadanjīno spožais trilleris “Saules apžilbinātie” (2015): migrantu krīze Eiropas šūpulī un vērotāji, kuri vēlas darīt labu. Fascinējošākais Sēdāles jaunākajā darbā, kas Gēteborgas kinofestivālā saņēmis labākās Ziemeļvalstu filmas godalgu, ir psiholoģiskais smalkums un cieši savērptā struktūra, kas mijas ar klaustrofobisku tiešumu un apspēlē dubultos standartus. Varoņu – lomās lieliskie aktieri Danica Čurčiča un Esbens Smeds – vērtības tiek pārbaudītas: cik tālu viņi ir gatavi iet, lai būtu labi cilvēki?