Feature Film Competition

Konkursa programmā tiek izrādītas Baltijas jūras reģiona un ziemeļvalstu filmas, ko raksturo inovatīva kino valoda un izteiksmīgs autora rokraksts. Konkurss nenosaka ne žanra, ne stila ierobežojumus – te atrodas vieta gan dokumentālajam, gan spēles, gan animācijas, gan starpžanru kino.

Festivāla noteiktajā ģeogrāfiskajā ietvarā atklājas pārsteidzoši atšķirīgas skolas, tradīcijas un redzējums. Izvēlētie darbi iemieso RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.

RIGA IFF Baltijas jūras valstu un ziemeļvalstu reģiona ietvaros meklē inovatīvu kino valodu un izteiksmīgu autora rokrakstu. RIGA IFF Pilnmetrāžas filmu konkurss vēsta par pārmaiņām un aktuālajām noskaņām kinovalodā. Savukārt konkursa skates ģeogrāfiskais ietvars padara šo vēstījumu vēl intriģējošāku, jo kino, kas tapis vienas un tās pašas jūras dažādās pusēs, pārstāv absolūti dažādas kino skolas, kino tradīcijas, kino valodu un kino redzējumu. Šīs desmit filmas ir RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.

Iesniedzamie darbi

Konkursa programmai tiek atlasītas līdz 10 pilnmetrāžas filmām (minimālais garums – 60 minūtes), kuru tapšanai lielāko finansējuma piešķīrumu atvēlējušas Baltijas jūras reģiona valstis (Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija) vai ziemeļvalstis (Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī pašpārvaldes teritorijas – Grenlade, Fēru salas un Ālandu salas). Konkursa filmām nav nekādu žanra ierobežojumu. Tas var būt gan dokumentālais, gan animācijas kino, spēlfilma vai starpžanru veikums.

Filmas, kas veidotas Krievijas Federācijā, nedrīkst būt saņēmušas tieši vai netiešu valsts finansējumu.

Pieteiktajām filmām jābūt pabeigtām sākot ar 2021. gada 1. jūliju un Latvijā to pirmizrādēm jānotiek RIGA IFF 2022 ietvaros. Izņēmums – Latvijas filmas, kuru nacionālā pirmizrāde festivālā ir vēlama, bet ne obligāta.

Balva

RIGA IFF Balvai izvirzītos pretendentus vērtē starptautiska žūrija – kino veidotāji un nozares eksperti. Šī RIGA IFF Pilnmetrāžas filmu konkursa balva ir “Zelta gailis”, kas tapusi sadarbībā ar mākslinieku Ervinu Broku. Tā sastāv no astoņām daļām, kuras balvu saņēmušais režisors var piešķirt filmēšanas grupas pārstāvjiem. Konkursa uzvarētājs saņem arī naudas balvu 4000 eiro apmērā. Apbalvošanas ceremonija notiek festivāla otrajā sestdienā.

Termiņi

Pieteikšanās sākas 2022. gada 22. martā un tiek slēgta 30. jūnijā. Filmas pieteikšanas maksa ir EUR 10,00, bet vienu mēnesi, līdz 22. aprīlim, tā netiek piemērota. Rezultāti tiek izziņoti līdz 2022. gada 10. septembrim.

Pieteikšanās slēgta

Konkursa nolikums (PDF)

Konkursi

Karolis Kaupinis

Karolis Kaupinis ieguvis Viļņas Universitātes komparatīvās politikas zinātņu maģistra grādu, veidojot teorētisku filmu par brīvības jēdzienu Baltijas valstīs atmodas periodā. Pēc darba žurnālistikā Lietuvas sabiedriskajā medijā LRT uzņēmis godalgotās īsfilmas “Trokšņotājs” (2014) un “Pieskatīšana” (2017). Abi darbi izrādīti arī festivālos Latvijā. Vēlāk Kaupinis veidojis debiju pilnmetrāžā – vēsturisko fantāziju “Nova Lituania” (2019), kas top par daudzu festivālu, tostarp arī RIGA IFF Starptautiskā pilnmetrāžas konkursa laureāti. Šobrīd veido projektu “Bada streika brokastis”.

Uldis Cekulis

Uldis Cekulis vairāk nekā pirms 20 gadiem dibinājis neatkarīgo producēšanas kompāniju “VFS FILMS”. Viens no vitālākajiem Latvijas kino vides celmlaužiem un personībām, strādājot vairāk nekā 20 pasaules valstīs. 2007. gadā nosaukts kā viens no septiņiem starptautiskajiem inovatoriem MIPdoc Kannās. Strādājis pie vairāk kā 50 dokumentālajiem projektiem, televīzijas dokusērijām gan kā producents, gan arī kā operators. Vairums Cekuļa filmu saņēmušas starptautiskās godalgas un nominācijas, piemēram, Šanhajā, Karlovi Varos, Varšavā, IDFA un arī Eiropas Kinoakadēmijā. Viens no Cekuļa pēdējiem darbiem, “Es piedzimu Rosellīni” (2020), bija RIGA IFF 2021. gada atklāšanas filma.

Marcins Peņkovskis

Marcins Peņkovskis kopš 2020. gada ir lielākā Polijas kino notikuma, Vroclavas Starptautiskā kinofestivāla “Jaunie horizonti”, vadītājs, bet pirms tam strādājis kā tā mākslinieciskais direktors. Vada kino izplatīšanas kompāniju “New Horizons Association” un bijis līdzdibinātājs “New Horizons” tiešsaistes kino platformai, kas ir veltīta mākslas kino, un sabiedrisko attiecību aģentūrai “Storyteller”. Bez tam Peņkovskis strādā kā filmu mārketinga un komunikācijas eksperts, lektors, kino vēsturnieks, redaktors un līdzautors vairākām grāmatām.

Barbara Vurma

Barbara Vurma ir programmētāja, kuratore, kinokritiķe un pētniece – šobrīd Berlīnes Humboltu universitātē viņas pētnieciskās intereses saistītas ar Austrumeiropas kultūru, kino vēsturi un teoriju. Pārzinot Austrumeiropas kino telpu, Vurmas promocijas darbs tika veltīts padomju laika izglītojošajām filmām. Studējusi slāvistiku un komparatīvo literatūru Vīnē, Maskavā, Minhenē, Leipcigā un Berlīnē. Strādājusi filmu atlases komitejās Leipcigas dokumentālajā kinofestivālā, Oberhauzenes īsfilmu festivālā, kā arī daudzos citos festivālos un sinematēkās. Šobrīd Vurma pilda pienākumus kā filmu atlases locekle Berlinālē un “goEast” festivālā Vīsbādenē.

Ollijs Čārlzs

Ollijs Čārlzs pēdējos desmit gadus strādājis kino mārketingā, fokusējoties uz neatkarīgo mākslas filmu izplatīšanu globālā mērogā. Strādājis kino izplatīšanas kompānijās “Peccadillo Pictures”, “Picturehouse Entertainment” un “Trafalgar Releasing”, bet šobrīd ir daļa no straumēšanas un kino izplatīšanas platformas “Mubi” komandas. Čārlzs vadījis kampaņas tādām filmām kā Kellijas Reihartes “Pirmā govs” (2020) un Selīnas Siamas “Mazā mamma” (2021), bet šī brīža aktuālie projekti ir Šarlotes Velsas “Pēcsaule” (2022) un Lūkasa Donta “Tuvu” (2022).