Konkursa programmā tiek izrādītas Baltijas jūras reģiona un Ziemeļvalstu filmas, ko raksturo novatoriska kino valoda un izteiksmīgs autora rokraksts. Konkurss nenosaka ne kino veida, ne žanra, ne arī stila ierobežojumus – te atrodas vieta gan dokumentālajam un spēles, gan animācijas un starpžanru kino.
Festivāla noteiktajā ģeogrāfiskajā ietvarā atklājas pārsteidzoši atšķirīgas skolas, tradīcijas un kino formas redzējumi. Izvēlētie darbi iemieso RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.
RIGA IFF Baltijas jūras valstu un Ziemeļvalstu reģiona ietvaros meklē novatorisku kino valodu un izteiksmīgu autora rokrakstu. RIGA IFF Pilnmetrāžas filmu konkurss piesaka pārmaiņas un aktuālās noskaņas reģiona kino ainavā. Konkursa skates ģeogrāfiskais ietvars padara šo vēstījumu ornamentu vēl intriģējošāku, jo kino, kas tapis vienas un tās pašas jūras dažādās pusēs, pārstāv kardināli atšķirīgas kino skolas un tradīcijas, ekrāna valodas risinājumus un redzējumu. Šīs desmit filmas ir RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.
Iesniedzamie darbi
Konkursa programmai tiek atlasītas līdz 10 pilnmetrāžas filmām (minimālais garums – 60 minūtes), kuru tapšanai lielāko finansējuma piešķīrumu atvēlējušas Baltijas jūras reģiona valstis (Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija) vai Ziemeļvalstis (Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī pašpārvaldes teritorijas – Grenlade, Fēru salas un Ālandu salas). Konkursa filmām nav nekādu veidu un žanra ierobežojumu. Tas var būt gan dokumentālais, gan animācijas kino, spēlfilma vai starpžanru veikums.
Pieteiktajām filmām jābūt pabeigtām, sākot ar 2022. gada 1. jūliju, un Latvijā to pirmizrādēm jānotiek RIGA IFF 2023 ietvaros. Izņēmums – Latvijā producētas vai kopproducētas filmas, kuru nacionālā pirmizrāde festivālā ir vēlama, bet ne obligāta.
Balva
RIGA IFF balvai izvirzītos pretendentus vērtē starptautiska žūrija – kino veidotāji un nozares eksperti. Šī RIGA IFF Pilnmetrāžas filmu konkursa balva ir “Zelta gailis”, kas tapusi sadarbībā ar mākslinieku Ervinu Broku. Konkursa uzvarētājs saņem arī naudas balvu 4000 EUR apmērā. Apbalvošanas ceremonija notiek festivāla otrajā sestdienā.
Termiņi
Pieteikšanās sākas 2023. gada 15. martā un tiek slēgta 30. jūnijā. Filmas pieteikšanas maksa ir 10 EUR, kas līdz 29. martam netiek piemērota. Rezultāti tiek izziņoti līdz 2023. gada 10. septembrim.
Jānis Kalējs ir viens no pieredzējušākajiem Latvijas producentiem ar vairāk nekā 25 gadu stāžu un studijas “Film Angels Studio” līdzdibinātājs. Viņa ekspertīze ir starptautiskās sadarbības, kino pakalpojumu serviss un kopprodukcijas, strādājot ar profesionāļiem no ASV, Vācijas, Lielbritānijas, Francijas, Indijas, Japānas, Honkongas, Dienvidkorejas un daudzām citām valstīm. Šobrīd Kalējs ir biedrības “Latvijas filmu servisa producentu asociācija” valdes loceklis – nodibinājuma mērķis ir veicināt ārvalstu filmu servisu Baltijas reģionā un ierosināt likumdošanas iniciatīvas nozares attīstībai. Vairāku komerciāli veiksmīgu un novērtētu filmu producents, īpaši izceļot Annas Vidulejas “Homo novus” (2018).
Uļjana Kima
Uļjana Kima ir Lietuvas vadošās kino studijas “Studio Uljana Kim” vadītāja un dibinātāja – kopš 1997. gada tās paspārnē tapušas vairāk nekā 30 pilnmetrāžas spēlfilmas un dokumentālie darbi. Viņa producējusi tādas godalgotas filmas kā Igna Jonīna “Spēlmanis” (2013), Manta Kvedraviča “Mariupole” (2016–2022) un Tomasa Vengra “Dzimtene” (2021). Kā producente strādājusi ar tādiem režisoriem kā Sergejs Lozņica, Dāvis Sīmanis, Kristijons Vildžūns, Aļģimants Puipa un citiem. Ieguvusi kino kritiķes izglītību, absolvējot Maskavas Kinematogrāfijas institūtu. Jau vairāk nekā 25 gadus Kimas un studijas mērķis ir radīt kino, kas ir gan veiksmīgs festivālu apritē, gan arī novērtēts un iecienīts skatītāju vidū.
Dženija Cilka
Dženija Cilka ir vācu kinokritiķe, kuratore un publiciste, kura vadījusi Berlināles programmu “Perspektive Deutsches Kino” – tā ir veltīta vācu kino tendencēm, izrādot debijas un režisoru otrās pilnmetrāžas filmas. Līdztekus tam viņa ir Berlināles programmas “Panorama” priekšatlases komisijas locekle. Viņa regulāri raksta par kino, medijiem un mūziku tādiem izdevumiem kā “Der Spiegel” un “Rolling Stone”, strādā radio stacijā “Deutschlandradio” un televīzijas kanālā “WDR”, kā arī velta laiku īsās prozas darbiem un scenārijiem. Šobrīd Berlīnē dzīvojošā Cilka ir vairāku kinokritiķu asociāciju biedre, vērtē filmas festivālu žūriju sastāvos, pasniedz žurnālistiku un komentē kultūras procesus. Šogad viņa ir RIGA IFF programmas sadaļas “Zeitgeist Deutschland” vieskuratore.
Šarbanu Sadāta
Šarbanu Sadāta ir afgāņu režisore, scenāriste un producente no Afganistānas. 2021. gadā pie varas nāca “Taliban” grupējums, tamdēļ viņa pameta dzimto valsti, apmetoties uz dzīvi Hamburgā. Sadātas debijas filma “Vilks un aitas” (2016), kas tika izstrādāta “Cinéfondation” rezidencē, Kannu kino festivāla paralēlajā skatē “Režisoru divnedēļa” ieguva balvu (CICAE). Tobrīd viņai bija 20 gadi, kļūstot par jaunāko režisori, kas atlasīta rezidencei. Otrā pilnmetrāžas filma “Bāreņu nams” (2019) tika izrādīta tajā pašā skatē. Studējusi dokumentālo kino Kabulas “Ateliers Varan” meistarklasē un 2013. gadā dibinājusi savu studiju “Wolf Pictures”. Kopš 2020. gada attīsta romantiskās komēdijas projektu – filmas darbības fonā ir notikumi pirms politiskās situācijas saasinājuma Kabulā.
Ilka Matila
Ilka Matila ir viens no pieredzējušākajiem, vadošajiem Somijas producentiem un 1997. gadā dibinātās kino studijas “MRP Matila Röhr Productions” līdzīpašnieks. Pēdējo 30 gadu laikā producējis aptuveni 25 augsti novērtētas pilnmetrāžas filmas un īsfilmas, daudzsēriju mākslas filmas un dokumentālos darbus. Absolvējis Mākslas universitāti Berlīnē, kā arī karjeras sākumposmā strādājis Vācijā, Islandē un nodarbojies ar kino izplatīšanu. Saņēmis Somijas Nacionālo kino balvu kā labākais producents, līdztekus tam bijis žūriju sastāvos daudzos Ziemeļeiropas festivālos, kā arī ir Eiropas Kinoakadēmijas un producentu tīkla “ACE” biedrs.