Īsfilma ir precīzākais un drosmīgākais laikmeta gara spogulis kino formātā. Lai palīdzētu orientēties īsfilmu plašajā klāstā, kuratori atlasa divas konkursu skates, kurās katrs darbs ir kā mazs kukurūzas graudiņš, kas sasilst uz ekrāna un uzsprāgst pārdomu, emociju, smieklu vai asaru formā. Neviens nepaliks izsalcis pēc piedzīvojuma!
RIGA IFF Īsfilmu Starptautiskais konkurss lūkojas pēc jauna autorkino, izraugoties dažādu žanru un tehniku darbus no visas pasaules. Viens no 30 starptautiskajiem īsfilmu konkursiem, kas izvirza kandidātu Eiropas Kino akadēmijas balvai.
Kurators un atlases komisija izvērtē pieteikumus, pašrocīgi meklē darbus citu festivālu programmās, kino un mākslas skolās, kā arī uzrunā neatkarīgos īsfilmu veidotājus. Cik filmu, tik viedokļu. Cik autoru, tik stāstu.
Izraudzītajām filmām ir kopīgs tikai garums, kas nepārsniedz 30 minūtes, un katru no tām caurstrāvo kāda personība. Skatītājiem būs garantēti iemesli pastrīdēties, pasmieties un pat apraudāties, turklāt bieži kopā ar šo filmu veidotājiem!
Vai dzeja var mūs visus izglābt? Latvijas kino pastāv sena dzejas tradīcija, un šī gada RIGA IFF Nacionālā īsfilmu konkursa dalībnieki vairāk nekā jebkad agrāk aicina aplūkot pasauli mazliet iesāņus, jaunās krāsās un citos tempos. Kā reakcija uz neparedzamību un haosu, un dzīvē neizbēgamo nāvīgo rutīnu, kino poēzija ir pat vairāk nekā ieteicama.
“Vērotājs” piedāvā unikālu fotogrāfa Jura Kalniņa perspektīvu, sniedzot pārskatu viņa bagātīgajā karjerā, un atgādina, ka, par laimi, mūsdienās droni netiek izmantoti tikai militāriem mērķiem. “Alu cilvēka” galvenais varonis no savas slēptuves vēro mākoņus, zīmē simbolus un apcer nezināmo kā mazulis, kas tūlīt ieradīsies pasaulei, vai pravietis, kurš, iespējams, ir ielūkojies nākotnē.
“Spirāles centra” garie plāni ievelk vīziju un halucināciju tunelī: vai galvenais varonis piedzīvo apgaismību, ekstāzi vai sevis pazudināšanu? Eņģeļu gadījumā noskatieties “Lielais aplis – mazais aplis” un tā maģiskās radības, kas pagājušā gadsimta 70. gados tika vajātas kādā Baltijas valstī – tā ir perfekta alegorija homoseksuāļu un radošuma apspiešanai komunisma režīmā.
Visbeidzot – izbēdziet no modernās dzīves ar moderno rituālu palīdzību: sastāvdaļu lasīšana uz kosmētikas etiķetēm kļūst par dziedājumu darbā “Tīrība”, kas izmanto Kārļa Vērdiņa dzejoli, lai iekrāsotu savstarpēji saistīto dienu melanholiju. Savukārt darbā “Kur saulīte nakti guļ?” tiek runāts par jēgas atrašanu birojos bez logiem, kas notiek caur tautisko mūziku – it kā seriāls “Nodalīšana” satiktos ar Roju Andersonu.
Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes. Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli.