Vai dzeja var mūs visus izglābt? Latvijas kino pastāv sena dzejas tradīcija, un šī gada RIGA IFF Nacionālā īsfilmu konkursa dalībnieki vairāk nekā jebkad agrāk aicina aplūkot pasauli mazliet iesāņus, jaunās krāsās un citos tempos. Kā reakcija uz neparedzamību un haosu, un dzīvē neizbēgamo nāvīgo rutīnu, kino poēzija ir pat vairāk nekā ieteicama.
“Vērotājs” piedāvā unikālu fotogrāfa Jura Kalniņa perspektīvu, sniedzot pārskatu viņa bagātīgajā karjerā, un atgādina, ka, par laimi, mūsdienās droni netiek izmantoti tikai militāriem mērķiem. “Alu cilvēka” galvenais varonis no savas slēptuves vēro mākoņus, zīmē simbolus un apcer nezināmo kā mazulis, kas tūlīt ieradīsies pasaulei, vai pravietis, kurš, iespējams, ir ielūkojies nākotnē.
“Spirāles centra” garie plāni ievelk vīziju un halucināciju tunelī: vai galvenais varonis piedzīvo apgaismību, ekstāzi vai sevis pazudināšanu? Eņģeļu gadījumā noskatieties “Lielais aplis – mazais aplis” un tā maģiskās radības, kas pagājušā gadsimta 70. gados tika vajātas kādā Baltijas valstī – tā ir perfekta alegorija homoseksuāļu un radošuma apspiešanai komunisma režīmā.
Visbeidzot – izbēdziet no modernās dzīves ar moderno rituālu palīdzību: sastāvdaļu lasīšana uz kosmētikas etiķetēm kļūst par dziedājumu darbā “Tīrība”, kas izmanto Kārļa Vērdiņa dzejoli, lai iekrāsotu savstarpēji saistīto dienu melanholiju. Savukārt darbā “Kur saulīte nakti guļ?” tiek runāts par jēgas atrašanu birojos bez logiem, kas notiek caur tautisko mūziku – it kā seriāls “Nodalīšana” satiktos ar Roju Andersonu.
Vienpus robežai, lai pārkāptu kino robežas – konkurss pulcē izteiksmīgākos īsformāta autorkino veidotājus Latvijā. Konkursa atlasē tiek izraudzīts līdz desmit īsfilmām.
Iesniedzamie darbi
Aicinām pieteikt līdz 30 minūtēm garas īsfilmas vai audiovizuālos darbus, kas pabeigti pēc 2024. gada 1. janvāra. Tiek gaidīti darbu pieteikumi no Latvijas Republikas pilsoņiem vai Latvijā dzimušiem, vai ilglaicīgi (vismaz divus gadus) rezidējošiem audiovizuālās nozares profesionāļiem un jaunajiem kino veidotājiem. Festivāls izskata arī darbus, kas uzņemti Latvijā vai veidoti, iesaistot vietējos režisorus, un pozicionē Latviju kā vienu no ražotājvalstīm.
Balva
Konkursā iekļautās īsfilmas vērtē starptautiska žūrija – nozares eksperti, teorētiķi, kinematogrāfisti un kinofestivālu pārstāvji. Žūrija pasniedz balvu – īpaši veidotu godalgu un 1000,00 EUR prēmiju – darbam, kas pārliecinoši izaicina Latvijas īsās metrāžas kino konvencijas. Apbalvošanas ceremonija notiek festivāla otrajā sestdienā.
Kandidatūra Eiropas Kino akadēmijas balvai “Eiropas īsfilma – Prix Vimeo 2026”
No īsfilmu starptautiskajā un nacionālajā konkursā izrādītajām filmām žūrija izvēlās vienu kandidātu Eiropas Kino akadēmijas balvai “Eiropas īsfilma – Prix Vimeo 2026”. Šai kandidatūrai var izvirzīt īsfilmu, kuras autori ir dzimuši Eiropā vai arī tiem izsniegta Eiropas pase (Eiropas Kino akadēmijas izpratnē – ietverot gan Eiropas Savienības dalībvalstis, gan citas Eiropas valstis, ieskaitot Izraēlu un Palestīnu). Īsfilmas garums nedrīkst pārsniegt 30 minūtes un tai jābūt veidotai 2025. gadā.
Termiņi
Pieteikšanās sākas 2025. gada 25. martā un tiek slēgta 30. jūnijā. Līdz 1. aprīlim netiek piemērota filmas pieteikšanas maksa. No 2. aprīļa līdz 18. maijam filmas pieteikšanas maksa ir 10,00 EUR, bet no 19. maija – 15,00 EUR. Rezultāti tiek izziņoti līdz 2025. gada 10. septembrim.
Baha ir slovēņu kuratore, kura divpadsmit gadus strādā “Animateka” Starptautiskajā animācijas kino festivālā un kopš 2023. gada atlasa filmas galvenajam konkursam. Savulaik studējusi kultūras teoriju Ļubļanā, bet šobrīd savu profesionālo karjeru saista ar animācijas kino. 2016. gadā viņa tika izraudzīta par kino izglītības asociācijas “The Elephant” prezidenti, veicinot animācijas popularizēšanu un jaunāko skatītāju izglītošanu. 2017. gadā Baha kļuva par valdes locekli Slovēnijas Animācijas asociācijā (DSAF), bet gadu vēlāk iesaistījās Austrumu un Centrāleiropas animācijas asociācijā “CEE Animation”. Kopš 2022. gada viņa ir “CEE Animation Workshop” vadītāja, bet no pērnā gada – asociācijas direktoru padomes locekle.
Mo Harave
Harave ir somāliešu izcelsmes austriešu režisors, scenārists un producents. Dzimis Somālijā, bet kopš 2009. gada dzīvo Austrijā. Savu kaislību pret kino atklājis, mācoties mākslas skolā Mogadišu. Kopš tā laika veidojis septiņas īsfilmas, kuras izrādītas vairākos festivālos un godalgotas Lokarno, Klermonferānā, Vīnē un daudzviet citur. Īsfilmas “Dzīve ragā” (2020) un “Vai mani vecāki mani apraudzīs” (2022) tapušas dzimtajā Somālijā. Harave studējis vizuālo komunikāciju Kaselē, un pērn saņēmis Austrijas Federālās Mākslas un kultūras ministrijas izcilības balvu. 2024. gadā viņa debijas pilnmetrāža “Ciemats blakus paradīzei”, kas pievēršas ģimenes struktūrai, rietumnieciskošanas fenomenam un somāliešu kultūrai, tika iekļauta Kannu kino festivāla “Īpašā skatiena” konkursā.
Sāra Šlisele
Šlisele ir pieredzējusi kultūras sektora speciāliste, kino kuratore un programmētāja no Vācijas, kuras fokusā ir īsmetrāžas un jauno autoru karjeras attīstība. Viņa ir Berlināles Īsfilmu sadaļas un “Berlinale Talents Lab” atlases komisiju locekle, kā arī “The New York Times” sarunu sēriju “Op-Docs” priekšatlasītāja un sarunu un īsfilmu izrādīšanas platformas “shorts/salon” līdzdibinātāja. Līdztekus tam Šlisele strādā par projektu prezentāciju mentori, konsultanti un moderatori, kā arī bijusi vairāku Eiropas festivālu žūrijās. Iepriekš vadījusi filmu projektu attīstīšanas laboratoriju “Short Form Station” programmā “Berlinale Talents” un bijusi laikmetīgās mākslas un dizaina nodibinājuma “Pictoplasma” mākslinieciskā vadītāja. Šobrīd Šlisele dzīvo Berlīnē.
Leo Soesanto
Galvenais RIGA IFF īsfilmu konkursa programmu kurators
Leo Soesanto, vadošais RIGA IFF starptautiskā un nacionālā īsfilmu konkursu sadaļu kurators, ir kino kurators un publicists no Parīzes, kurš raksta tādiem izdevumiem kā “Libération”, “Les Inrockuptibles”, “Vogue Paris”, “Premiere” un “Grazia”. Soesanto ir plaša kuratora darba pieredze – no 2009. līdz 2015. gadam viņš strādājis pilnmetrāžas filmu atlases komisijā Kannu Kritiķu nedēļā, kurā no 2017. līdz 2021. gadam vadījis arī īsfilmu atlases komisiju. Savukārt no 2016. līdz 2020. gadam bijis kurators par autorkino meku dēvētajā Roterdamas kino festivālā.
Šantala Liāna
Atlases komisijas locekle
Šantala Liāna kino nozarē strādā vairāk nekā 15 gadus – viņa veikusi programmētājas un kuratores pienākumus ievērojamākajos Francijas festivālos, piemēram, Lesarkas festivālā un neatkarīgajam kino veltītajā Elizejas lauku kinofestivālā Parīzē, kura industrijas sadaļā iedibinājusi Eiropas un Ziemeļamerikas sadarbības programmu “US in Progress Paris”. Liāna ir pieredzējusi kino izplatītāja un strādājusi tādās respektablās kompānijās kā “Wild Bunch” un “Sophie Dulac Distribution”, izplatot tādas komerciāli veiksmīgas neatkarīgā kino filmas kā “Mīla un draudzība” (2016) un “Menaše” (2017). Strādājusi arī scenāristu un režisoru apmācības laboratorijā “Oxbelly”.
Nanako Tsukidate
Atlases komisijas locekle
Nanako Tsukidate ir kino kritiķe un žurnāliste, kura publicējas japāņu izdevumā “Nobody Magazine”. Līdztekus tam viņa strādā kā neatkarīgā kuratore Venēcijas kino festivāla “Autoru dienās”. Darbojusies Kannu Kritiķu nedēļas atlases komisijā (2019–2021) un kā programmētāja Hirošimas Starptautiskajā kino festivālā, fokusējoties uz Eiropas kino reģionu (2015–2018). Tsukidate ir RIGA IFF īsfilmu atlases komisijas sastāvā kopš 2022. gada.
Šiu Jangs
Atlases komisijas konsultants
Ķīnā dzimušais Šiu Jangs studējis režiju Viktorijas Mākslas koledžā, Austrālijā. Veidojis gan virtuālā kino, gan aktierkino īsfilmas, tām ar panākumiem tiekot izrādītām Kannu kinofestivālā, Kritiķu nedēļā, Venēcijas kino festivāla virtuālā kino skatēs un citviet. Diplomdarbs, īsfilma “Zem saules” (2015) tika iekļauts studentu filmu konkursā Kannu “Cinefondation” sadaļā. Savukārt aktierkino darbs “Klusa nakts” (2017) 70. Kannu kinofestivāla īsfilmu skatē ieguva “Zelta palmas zaru”, Jangam kļūstot par pirmo ķīniešu izcelsmes kinoveidotāju, kurš saņēmis šo godalgu.
Vitauts Katkus
Atlases komisijas konsultants
Viļņā dzimušais Vitauts Katkus ir lietuviešu režisors un operators, kura darbība aptver kino un vizuālo mākslu. Viņa jaunākā pilnmetrāžas spēlfilma “Izlecējas” (2024), strādājot pie tās kā operatoram, pērn saņēma galveno balvu Lokarno kino festivālā. Režisējis trīs godalgotas īsfilmas: “Kopienas dārzi” (Kannu Kritiķu nedēļa, 2019), “Vietas” (Venēcijas kino festivāls, 2020) un “Ķirši” (Kannu kino festivāls, 2022).
Kuratora ceļavārdi: Latvijas kino atbild ar savu poētisko noskaņu – lūk, tas ir iztēles un fantāzijas spēks, kas palīdzēs pārvarēt šos grūtos laikus.
Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes. Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli.