Konkursa programmā tiek izrādītas Baltijas jūras reģiona un Ziemeļvalstu filmas, ko raksturo novatoriska kino valoda un izteiksmīgs autora rokraksts. Konkurss nenosaka ne kino veida, ne žanra, ne arī stila ierobežojumus – te atrodas vieta gan dokumentālajam un spēles, gan animācijas un starpžanru kino.
Festivāla noteiktajā ģeogrāfiskajā telpā atklājas pārsteidzoši atšķirīgas skolas, tradīcijas un kino formas redzējumi. Izvēlētie darbi iemieso RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.
RIGA IFF Baltijas jūras valstu un Ziemeļvalstu reģionā meklē novatorisku kino valodu un izteiksmīgu autora rokrakstu. RIGA IFF Pilnmetrāžas filmu konkurss piesaka pārmaiņas un aktuālās noskaņas reģiona kino ainavā. Konkursa skates ģeogrāfiskā telpa padara šo vēstījumu ornamentu vēl intriģējošāku, jo kino, kas tapis vienas un tās pašas jūras dažādās pusēs, pārstāv kardināli atšķirīgas kino skolas un tradīcijas, ekrāna valodas risinājumus un redzējumu. Šīs desmit filmas ir RIGA IFF pārdomas par rītdienas kino šodien.
Iesniedzamie darbi
Konkursa programmai tiek atlasītas ne vairāk kā 10 pilnmetrāžas filmas (minimālais garums – 60 minūtes), kuru tapšanai lielāko finansējuma piešķīrumu atvēlējušas Baltijas jūras reģiona valstis (Dānija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Polija, Somija, Vācija un Zviedrija) vai Ziemeļvalstis (Dānija, Islande, Norvēģija, Somija un Zviedrija, kā arī pašpārvaldes teritorijas – Grenlade, Fēru salas un Ālandu salas). Konkursa filmām nav nekādu veida un žanru ierobežojumu. Tas var būt gan dokumentālais, gan animācijas kino, spēlfilma vai starpžanru veikums.
Pieteiktajām filmām jābūt pabeigtām, sākot ar 2024. gada 1. jūliju, un Latvijā to pirmizrādēm jānotiek RIGA IFF 2025 laikā. Izņēmums – Latvijā producētas vai kopproducētas filmas, kuru nacionālā pirmizrāde festivālā ir vēlama, bet ne obligāta.
Balva
RIGA IFF balvai izvirzītos pretendentus vērtē starptautiska žūrija – kino veidotāji un nozares eksperti.
Šī RIGA IFF Pilnmetrāžas filmu konkursa balva ir “Zelta gailis”, kas tapusi sadarbībā ar mākslinieku Ervinu Broku. Konkursa uzvarētājs saņem arī naudas balvu 5 000,00 EUR apmērā. Apbalvošanas ceremonija notiek festivāla otrajā sestdienā.
Termiņi
Pieteikšanās sākas 2025. gada 25. martā un tiek slēgta 30. jūnijā. Līdz 1. aprīlim netiek piemērota filmas pieteikšanas maksa. No 2. aprīļa līdz 18. maijam filmas pieteikšanas maksa ir 10,00 EUR, bet no 19. maija – 15,00 EUR. Rezultāti tiek izziņoti līdz 2025. gada 10. septembrim.
Literatūru, filozofiju un kultūras vadību studējušais Braks ir franču kurators, meistarklašu vadītājs un nozares programmu veidotājs Marrākešas, Kannu, Lokarno un citos festivālos. Kopš 2022. gada viņš strādā Francijas institūta programmā “La Fabrique Cinéma”, kas ir orientēta uz pirmo un otro pilnmetrāžas filmu autoru darbu prezentēšanu Kannu kinofestivāla tirgū. Līdztekus tam Braks ir šogad dibinātā “CinéBaltique” festivāla kurators – tā uzmanībā ir Igaunijas un Latvijas, Lietuvas kinematogrāfi. Paralēli viņš ir scenāriju un filmu attīstības konsultants dažādās meistarklasēs, komisijās un kino projektos, piemēram, Šveices “Cinéforom”, Grieķijas “Oxbelly” rezidencē un Saloniku “Agora” un citos.
Alise Ģelze
Ģelze ir viena no zināmākajām un pieredzējušākajām producentēm Latvijā un Baltijā un studijas “White Picture” dibinātāja. Veidojusi vairākus desmitus īsmetrāžu un pilnmetrāžu, strādājot ar būtiskākajiem jaunās un vidējās paaudzes režisoriem no Latvijas, Igaunijas un Somijas. Viņas zināmāko darbu vidū ir Kannu “Režisoru divnedēļā” izrādītā Jura Kursieša “Oļegs” (2019) un J. P. Valkeapē “Suņi nevalkā bikses” (2019). Ģelze producējusi Berlināles konkursā “Generation 14Plus” “Kristāla lāča” balvu ieguvušo Renāra Vimbas “Es esmu šeit” (2016) un “KPlus” sadaļā ar žūrija balvu novērtēto Jāņa Norda “Mammu, es tevi mīlu” (2013). Viņas jaunākā filma – Sergeja Lozņicas “Divi prokurori” (2025) – tika izraudzīta Kannu kinofestivāla galvenajam konkursam.
Anna Hintsa
Hintsa ir godalgota igauņu režisore un scenāriste, kuras karjera pēdējos gados likusi pievērst uzmanību ne tikai Baltijai un Eiropai, bet arī visai pasaulei. Uzaugusi Dienvidigaunijā un aizrāvusies ar laikmetīgo mākslu un eksperimentālo folkmūziku – šīm ietekmēm saplūstot, tapa vairāk nekā 40 valstīs izrādītā dokumentālā pilnmetrāža “Melnās pirts māsība” (2023), kas triumfāli ieguva dokumentālā kino režijas balvu Sandensā, Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā labākā dokumentālā filma un arī RIGA IFF žūrijas atzinības balvu. Hintsas jaunākais darbs turpina pirts un tās dziedniecības tematiku – kopā ar Tušaru Parkašu veidotā īsfilma “Pirts diena” (2024) tika iekļauta Kannu “Kritiķu nedēļā”, Toronto un Klermonferānā. Hintsa ir Eiropas Kinoakadēmijas locekle.
Kristiāns Žens
Žens ir Kannu kinofestivāla Filmu departamenta vadītājs un vietnieks festivāla pārstāvniecībā. Tulonā dzimušais 1983. gadā pievienojās prestižā festivāla komandai, strādājot preses birojā, un pēc nepilniem desmit gadu uzsāka darbu Filmu departamentā. Kopš 1999. gada viņš vada departamentu, bet jau 2004. gadā kļuva par ilggadējā mākslinieciskā vadītāja Tjerī Fremo vietnieku. Žens ir atbildīgs par priekšatlases un atlases procesu, savukārt viņa kuratoriālais fokuss ir Āzijas kino – viņš bijis žūriju sastāvos Pusanas, Tokijas, Taipejas, Bangkokas, Makao un citos festivālos. Līdztekus tam Žens ir tulkojis vairāk nekā simt filmu franču valodā – to vidū “Kingsman” sāga, Džeisona Borna franšīze un daudzas citas.
Lai šī tīmekļvietne darbotos, tā izmanto obligāti nepieciešamās sīkdatnes. Ar Jūsu piekrišanu papildus šajā vietnē var tikt izmantotas statistikas un sociālo mediju sīkdatnes. Ja piekrītat šo papildu sīkdatņu izmantošanai, lūdzu, atzīmējiet savu izvēli.