Lai uzturētu muižu, tās īpašnieki izveidojuši pansiju, kurā valda pagājušā gadsimta 30. gadu noskaņa un nav atļauts izmantot mūsdienu komunikācijas līdzekļus – datorus, mobilos telefonus, internetu. Viss mūsdienīgās dzīves atribūti jāatstāj pie pansionāta ieejas, tostarp vēlme komunicēt. Viena no pansijas devīzēm ir: “Ja iespējams, ciet klusu!”. Pansijas viesi ir spilgtu raksturu cilvēki no dažādām valstīm, kas ieradušies šai nomaļajā vietā, lai izbēgtu no XXI gadsimta informatīvā un tehnoloģiskā spiediena. Trīs nedēļu ilgais karstuma vilnis ir novedis daudzus līdz vājprāta robežai. Situācija ir tik nāvīgi nopietna un vienlaikus juceklīga, ka kļūst par savu pretmetu – komēdiju.

Režisors uzskata, ka daudz no tā, ko neizpaužam vārdos vai darbos, manifestējas mūsu fantāzijās. Paradoksālā kārtā tieši tās ataino mūsu patieso iedabu spilgtāk par ikdienas gaitām. Fantāzijas duālā pasaule nav izprotama, tomēr tā nosaka vairāk, nekā spējam to iedomāties.