Spindz vējš, vijas saulē iedegušas ādas smarža. Kad sieva, vīrs, meita un ģimenes draudzene ierodas saules izsutinātajā piejūras villā, viņi sastop kailu svešinieci ar zaļiem nadziņiem. Sašūpojot ilgi gribētā miera gaidas, noslēpumainā Kitija pavada dienas novērojot un provocējot atpūtniekus. Starp sievu Izabellu, kara žurnālisti, un vīru Džo, veiksmīgu, bet pašdestrukcijā nokaitētu dzejnieku, no jauna nostājas pagātne un aizvainojums. Vēloties aizmirsties, varoņi zina vienu – dziņu elles loka sākums ir šis nevainīgais, tirkīzzilais baseins.

Jutekliska psihodrāma, kas nekautri iemērc pēdu pirkstus grieķu savādā kino vilnī un Pazolīni “Teorēma” (1968), vietumis ironiski atskatoties uz Eiropas modernisma kino fetišiem ar spoguļiem un ūdens virsmām. Izrādīta Roterdamas kinofestivāla galvenajā konkursā, britu mākslinieka Andersona debijas pamatā ir Deboras Levijas romāns. Pārceļot darbību uz Grieķijas ainavu, režisors preparē dažādas – gan fiziskas, gan mentālas – konfliktu frontes vienas ģimenes vēsturē. Kā noteic Andersons: ģimenes saites, kuras notur aktieri Makenzija Deivisa (“Pa asmeni skrejošais 2049 (2017)) un Kristofers Abots (“Nabaga radības” (2023)), iespējams izārdīt ar viena ačgārna valdziņa palīdzību. Ārdītājas jeb haosa nimfetes lomā – grieķu aktrise un dejotāja Ariane Lābeda  (“Omārs” (2015)).