Tvanīga vasaras diena, deviņi vakarā. Niķojas elektrība. Sīcot griezīgai skaņai, ļaudis piemeklē negaidītas galvassāpes. Un drīz Oslo ieskauj elektriskais lauks. Pēc Notikuma viens pēc otra atgriežas aizgājēji – mirušie –, kuri mēģina atrast savu vietu līdzās dzīvajiem tuviniekiem. Vientuļo māti no pašnāvības mēģinājuma attur viņas tēvs – viņš sev līdzi atvedis viņas mirušo dēlu. Sieviete atvadījusies no mīļotās bērēs, lai vakarā atrastu viņu mājās dzīvu. Ģimenes grūtsirdības takti aprauj mātes atgriešanās. Vai mirušajiem bija jāpamostas?
Neviļus eksistenciāla, psiholoģisko spriedzi vijoša fantāzija, kas apelē pie dzīvo apziņas ar provocējošu jautājumu: vai sēras ir savtīguma izpausme? Norvēģu režisores Vistendāles debijas pilnmetrāža ir emocionāli delikāts zombijkino žanra un autorkino akvarelis – par tā audeklu kalpo zviedru literāta Jona Aivides Lindkvista godalgotais romāns. Sandensas kinofestivālā ar labākās oriģinālmūzikas balvu novērtētajā darbā Oslo pilsēta iegūst meditatīvas Zonas aprises – tajā iestieg atmiņas un nepiepildītās ilgas, nedzīvie un viņus pieminošie. Viņu vidū ir arī par skandināvu Eniju Holu dēvētā Renāte Reinsve un norvēģis Anderss Dānielsens Lī no dramēdijas “Pasaulē sliktākais cilvēks” (2021).
Kuratora ceļavārdi: Elēģiska šausmu pasaka ziemeļu vasaras gaišajā naktī. Kas ir spēcīgāks – bailes vai mīlestība?