Līdz ar rudens vēja brāzmām kādu imigrantus iekļaujošu Oslo skolu piemeklē satricinājums. Prominenta Darba partijas biedra un kreisā spārna avīzes žurnālistes 13 gadus vecā meita starpbrīdī nāvējoši iesit ar somu savam gudrajam un sportiskajam klasesbiedram, kura tēvs ir plaši pazīstams, “pat kvēlākās feministes savaldzināt spējīgs”, vispārējai politkorektuma dienaskārtībai nepieņemams labējā spārna politiķis… un slepeni jau gadu skolas direktores mīļākais. Turklāt šīs direktores homoseksuālais brālis, norvēģu valodas skolotājs, nav pamanījis abu bērnu ķildu, jo pāris minūtes aizrāvies ar jauno praktikantu. Katrs jūt to, ko jūt. Cits jautājums – kā ar vārdiem un rīcību visu nepadarīt vēl ļaunāku… jo dzīve turpinās.

Režisors ar krampi un bez moralizēšanas pievēršas tam, kā piederība noteiktiem slāņiem un politiskajiem uzskatiem ietekmē valodu un izturēšanos. Kā cilvēki uztver un pārprot cits citu. Kā skolām jālīdzsvaro bērnu, vecāku un ideoloģiju nesēju konfliktējošās intereses.