Svalbāras arhipelāga spokainā pilsētiņa Piramīda ar krievu apmetni un ogļu raktuvēm savulaik kalpoja kā komunisma uzvaras paraudziņš rietumniekiem. Tā bija gleznaina un pašpietiekama. Nu vairs tikai saujiņa iedzīvotāju un strādnieku ik gadu sagaida tūristu tūkstošus. Šeit nesastapt tādus, kuri izjūt nepieciešamību pastavīgi runāties ar kādu.

Kurš katrs te ilgi uzturēties nespētu. Nav ne interneta, ne televīzijas, ne telefona, ne radio sakaru – patiesa privilēģija. Ikdienā teju visi esam atkarīgi no apkārtējās pasaules pastāvīgā nemiera un satricinājumiem, bet, nonākot šeit, cilvēks iekšēji aprimst. Te dzirdamas tikai dabas skaņas – tas, ko parasti dēvē par klusumu.