“Tātad viņi mani redz trauslā stāvoklī, un tas arī viss. Viņi nezina, ka tu nezini. Ir aptuveni šādi. Viņi jūt šo trauslumu.” Tristens Honsigers, amerikāņu eksperimentālais čellists, cenšas atšifrēt Vēberna partitūru. Kopā ar domubiedriem viņš pārvērš mūziku par mūžīgo rotaļu laukumu, savienojot tehniku ar radošu spriedzi. 

Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara un publiska vientulība – tā iespējams raksturot multimākslinieces Leas Lanoē un Pjēra Borela, saksofonista un komponista, veidoto dokumentālo improvizāciju.