Filma kā rieciens poēzijas un malks mītrades. Zem degošās saules vientuļš vērsis nenogurstoši gaida. Tikmēr cilvēks ienirst dziļi jo dziļi savas personības tumšākajos ūdeņos, tiecoties sakaut nāvi. Abiem lemts tikties zem šīs pašas saules.

Itālis Montanjē absolvējis dokumentālā kino režiju FAMU skolā Prāgā – viņa darbos savijas čehu kino tradīcijas tēlainība un itāļu narācijas mežģīnes. Šo īsmetrāžu režisoris pieteicis kā himnu dzīvei un nāvei – mūžīgajai cīņu starp tām –, kuru Horhe Luiss Borhess aprakstījis stāstā “Asterija nams” par cilvēka un spāņu kultūrā būtiskā vērša cīniņu. 

Žūrijas paziņojums: Eiropas kinematogrāfs, tieši tāpat kā pats kontinents un tā iemītnieki, vienmēr ir bijis ļoti dažāds, tas lauž rāmjus un šķērso robežas. Šī filma pārraksta noteikumus tajā, ko šodien uztveram kā kino, taču tai pašā laikā tās attēla skaistums, novatoriskā montāža un materiāla izmantojums stāv pāri laikam, filmai vienlaikus apbrīnojot un apšaubot tradicionālo arodu. Pirmatnējas dziņas sastop citas būtnes bojāeju. Sens mīts kļūst par ļoti modernu vīrišķības un tās trausluma diskursu. Par Eiropas Kinoakadēmijas balvas kandidātu kļūst Frančesko Montanjē “Astērijs”.

Žūrijas paziņojums: Šī eseja par dzīvi un nāvi un tās meistarīgā montāža un radošais skaņas lietojums vedina mūs atpakaļ pie kino saknēm un rada unikālu hipnotisku pasauli. Mūs iespaidoja filmas fiziskums gan centrālo tēmu tvērumā, gan burtiski taktilajā sajūtā, ko tai izdodas radīt. Mēs jūtam zvērādas saru mīkstumu, trauslās un vienlaikus drausmu pilnās cilvēka un dzīvnieka attiecības, atbildības nastu. Par tradicionālo vērtību iztaujāšanu, drosmi formas izvēlēs un meistarīgu kinovalodas lietojumu starptautiskā īsfilmu konkursa balvu saņem Frančesko Montanjē “Astērijs”.