Aplaizot lūpas un izriežot puspuvušos zobus, Hercogu, Maģistrātu, Prezidentu un Bīskapu uzbudinājumā saviļņo citu sāpes. Viņi pārticībā pārvalda fašistisko režīmu Salo republikā. Šajā libertīņu pavalstī sodomijas, koprofāgijas un sadisma dzīrēm tiek sagūstīti deviņi zēni un deviņas meitenes – turpmākās 120 dienas tie piedzīvos Dantes māniju, mēslu un asiņu elles lokus. Absolūtā ļaunuma vaigā tiks atsegta izkurtējušā vara.

Viena no kino vēstures skandalozākajām filmām, kas savā nežēlībā pat aizēnojusi tās literāro avotu – Marķīza de Sada romānu (1785). Filmas tapšanas fakts vēl joprojām tiek saistīts ar režisora un literāta Pjēra Paolo Pazolīni nāves apstākļiem 1975. gada 2. novembrī. Viņa komunistiskie uzskati, nonkomformisms un asās apsūdzības pret valsts fašistisko mantojumu un korupciju tā brīža Itālijā bijušas eksplozīvas – režisors bija neērts Sicīlijas mafijai, kristīgajai, labējām un sociālistu partijām, Vatikānam un daudziem citiem. “Intelektuālim ir jāturpina pieturēties pie sev uzliktā pienākuma,” rakstījis Pazolīni, uzskatot, ka māksliniekam ir “jārestaurē patiesība”. Šī ir viņa “versija”.