Videospēle “Persijas princis”, jauns ledusskapis, “Sony” kasešu atskaņotājs, karsti rozā, tirkīzs, “Casio” sintezators, biroja mēbeles, džinsu bikses ar pieguļošu siluetu kā sievietēm, tā vīriešiem, balts bodijs, peldkostīms, kas ziedošāks par pērno pavasari… Šeit ir visas bagātības, ko alka 90. gadu sākuma patērētājs.

Ja atminaties pastkastītēs saburzītos preču katalogus un izpārdošanu bukletus, kas apgrūtināja durtiņu aizvēršanu, noteikti nedomājāt, ka kāds tos būs arhivējis un pēc vairākiem gadiem no tiem radījis kino kolāžu. Šī reklāmu asemblāža nepieradinātā bravūrā un aizkadra tekstu ironijā atgriež skatītāju citā laikmetā – īstenā kapitālisma trofeju skatlogā. Režisors, kas sev slēpj aiz pseidonīma Grau Del Grau, filmas pašatklāsmi raksturo lakoniski: “Katalogā daudz ko uzzināju.”