Francijas Alpos saule spīd spoži. Sandra, veiksmīga vācu rakstniece, kopā ar vīru Samuelu un redzi zaudējušo dēlēnu Danielu apmetusies apsnigušā šalē. Kad neskaidros apstākļos bojā iet Samuels, izmeklētāji mēģina atšķetināt, vai viņa kritiens no daudzu metru augstuma ir pašnāvība vai tomēr nelaimes gadījums. Pēc vīra autopsijas Sandra tiek turēta aizdomās par slepkavību. Neviļus tiesas procesā zem mikroskopa nonāk abu lauleņu vētrainās attiecības, neviennozīmīgās personības un daudzās dēkas. “Laulībā viss nav tik vienkārši,” viņa uz apsūdzētās sola nosaka.

Ko jūs vēlaties zināt – šādu jautājumu pirmajā ainā uzdod vācu kino un teātra savas paaudzes spilgtākā aktrise Sandra Hillere (“Tonijs Erdmanis” (2016)). Šī gada Kannu triumfante, kas saņēma “Zelta palmas zaru”, ir precīzam pulksteņa mehānismam līdzīga tiesas drāma par privātās dzīves negribētu izgaismošanu, literātes-autores kontroles zaudēšanu pār savu dzīvi (bet ne savu darbu) un attiecību pretrunām. Franču režisore Triē izvēlējusies asi trāpīgus un nesaudzīgus paņēmienus, kā atklāt varones dzīvi, neveidojot subjektīvus pārspiedumus par viņas morālo nespodrumu. Brucinot laika hronoloģiju, kāpinot saspensu un attīstot žanram neraksturīgas sižeta trases jeb off-piste, tapusi, iespējams, viena no šī gadsimta labākajām apsūdzībām ar strīdīgākajiem pierādījumiem uz lielā ekrāna.