Mūsdienas Helsinkos, kur strādājošie klusi veic dienišķos darbus, veldzē lūpas pie stiprāka dzēriena, klausās radio, tikpat kā nerunā un uzdzied karaoki. Vēl lielākā klusībā viņi visi cer tapt mīlēti. Ansa zaudē darbu pārtikas veikalā, tikmēr Holapa tiek atlaists no darbiņa celtniecībā. Viņi viens otram ir sveši, tomēr abi drīz vien otrā ieskatīsies. Divu vientuļu cilvēku melanholisks satikšanās stāsts, kuram lemts pārtrūkt pazaudēta telefona numura, neticamu nejaušību un vien pašam liktenim – viņu sauc Aki Kaurismeki – zināmu iemeslu dēļ.

Kaurismeki ir izcilā formā, liekot ilgoties vienkāršākas un labestīgākas pasaules. Pats režisors, šķiet, nevairītos, ja Kannās ar žūrijas balvu godalgoto darbu salīdzinātu ar labāko filmu, kuru nekad nav uzņēmis Čārlijs Čaplins. Pat filmas varoni – uzticīgo sunīti – viņš nosaucis komēdijas klasiķa vārdā. Somu absurdista jaunākais darbs apdzīvo trīs dimensijas: vienā no tām mīt Džārmuša, Bresona un citu filmu varoņi, otrā Kaurismeki izdaudzinātais eksistenciālisms un somu kino veterāni, bet trešajā šodienas realitātes vaigs. Galu galā skatītājs jutīsies skumjš un laimīgs, nedaudz lipīgo grīdu bāru mūzikas un somu tango sareibināts, kā arī sajutīs savu uzplēsto sirdi, kuru centrālais pāris palīdzēs sadziedēt.

Filma tiek izrādīta festivāla programmā sadarbībā ar “Lācis, lauva un zars.”