Īpašnieki senatnīgo namu Portugāles ziemeļos tikpat kā neapciemo. Tas izgūlies zemē kā mēma liecība par pagātni. Par tā saimnieci kļuvusi Emīlija, gados vecāka mājkalpotāja, kura ar visiem spēkiem uztur mājā dzīvību. Viņas titāniskā apņēmība nodrošināt augstus standartus varētu būt pietiekama, taču tā nav gana spēcīga, lai atvairītu atgādinājumus par fizisko sagurumu. Emīlijai palīdz draudzene Ana, kura tīko labāku dzīvi Francijā. Viņas meita Monika sāk izvaicāt abu sieviešu izvēli ziedoties nesavtībā un solidaritātē. Mijoties gadalaikiem, trīs paaudžu sievietes izjūt, ka klusās sienas tās gan satuvina, gan attālina.

Hipnotizējošs un poētisks festivālu atklājums, kas savu ceļu pie skatītājiem uzsāka autorkino sadaļā “Režisoru divnedēļa” Kannās. Portugāļu izcelsmes režisoru Reišas un Millera dueta režijā pagājušās laikmeta liecības – nama dzestrie mūri, apkalpojošās šķiras rituāli, feodālisma mantojums, lēnā gadsimta aura, kas nesteidzīgi apdzīvo 16mm garos plānus – veido filmas kristālisko struktūru. Melanholiskā, intriģējošā manierē atklāta katra no centrālajām varonēm – katrai no viņām ir savas mantras un sapņi, ideāli un galamērķi, tomēr nams un pienākuma apziņa liek viņām palikt. Viņas varētu būt mitoloģiski, mums labi zināmi tēli, tomēr to saprotamās alkas liek pieslieties šodienai un laika tempam, kuru vairs neatminamies.

Filma tiek izrādīta festivāla programmā sadarbībā ar “Lācis, lauva un zars.”