Kādā jaukā rītā krekls un bikses iznāk no skapja. Abi sanāk kopā, lai atdarinātu savus valkātājus – pabrokastotu, izvēlētos cepuri un to labi pieskaņotu. Šajā visumā cilvēkus veido nekas cits kā drēbes. Tomēr kas notiek, kad šajā jokainajā pasaulē ienāk meitene, kurai ir tikai ķermenis, bet drēbju nav?

Rotaļīgi mainot skatupunktus, korejiešu izcelsmes režisore Džonga, “Kristāla” balvas laureāte Ansī Starptautiskajā animācijas festivālā par īsfilmu “Cilvēks uz krēsla” (2014), liek pievērst uzmanību auduma piegrieztnēm un fasoniem, negaidot ne no viena modes eksperta pretenzijas. Hermētiski noslēgtā vide šajā darbā rada jaunu materialitāti, iezīmējot visai rituālu pasauli – to Džonga radījusi ar maigu Magritam raksturīgu pieskārienu. Klusais sirreālisms. Kad ienācējs no malas mēģina tajā ienākt, tam sekojošais saldais haoss atklāj, kā režisore izcili rada enerģiju pat mānīgi rimtos kadros. Džongas režijas raksturojums ir atkarīgs no tā, kā uz to lūkojas: viņa reiz stāstījusi, kā Dienvidkorejā cilvēki sūdzas, ka viņa strādā pārāk lēni, savukārt Eiropā cilvēki teikuši tieši pretējo.