Frāze “mēs visi esam pīšļi” iegūst nedaudz citas aprises. Tā ir meditācija par laiku. Atvainojamies – tā ir veģetācija par laiku.
Miniatūra laika kompresija, kurā ne vien iezogas Švankmajera kritika par dabas pakļaušanu, to burtiski piesienot pie gultas un neļaujot padzerties ūdens glāzi, bet arī klusa bijība pret Džuzepi Arčimboldo un cilvēku kā pretrunīgu kolāžai līdzīgo.