Kad sastopas kāda sieviete un krokodilu kopējs, zooloģiskā dārza tropu mājā atmosfēra izmainās. Novērojot krokodilus, kuri savukārt novēro abus cilvēkus, viņi sarunājas par ģimenes atmiņām, kurās figurē reptiļi, spoki un paša zooloģiskā dārza vēsture.

Kolumbijā dzimusī Rohasa Forero pēc apmešanās uz dzīvi Vācijā apmeklējusi Diseldorfas zooloģiskā dārza “džungļus”. Tur viņa piedzīvojusi, kā filmā teikts, “neērto māju sajūtu”. Viņa ir radījusi fascinējošu telpu, lai reflektētu par dzīves vietas maiņu bez krokodila asarām, košu ainavu, kur atmiņas un maņas saplūst intriģējošās perspektīvās. Šajā lapu, ūdens un svaru šūpulī ir iespējams kļūt par aukstasiņu dzīvnieku vai pat par pašu zooloģisko dārzu – tā ir metafora mūsu pašu stāvoklim, kurā pētām un saglabājam, eksponējam un pieradinām savus instinktus.