Lorīnas “Euphoria” manifestējošie dārdi trenažieru telpā. “T metodes” šķīvja saturs. Svēršanās un mēru noņemšana. Grupu nodarbības. Lea ir atvadījusies no mammas, lai pavadītu vasaru veselības nometnē. Starp vienaudžiem, kuriem ir ēšanās traucējumi, viņa sadraudzējas ar istabas biedreni – spontāno Sašu. Pati Lea apzinās, ka klusībā apbrīno jaunās uzticības personas atvērtību, kuras viņai nekad nav bijis, bet vēl vairāk viņa domās kavējas pie nometnes pasniedzēja Rūnes. Starp nedrošību,  autoritātes un novērtējuma meklējumiem pusaudze atradīs pat mazliet vairāk kā vēlējusies.

Aiz “Retrogram” saules piesūcinātā filtra slēpjas reāla dzīve, emocionālais ķermeņa terors un universāla vēlme būt pieņemtai. Dānieties Talundas debija pilnmetrāžā neatgādina zināmās pieaugšanas stāstu formulas – tā ietiecas jauniešu psiholoģijā, bailēs un sociālajos līgumos ar milimetru precizitāti, izpelnoties salīdzinājumu: šī ir skandināvu atbilde “Lady Bird: Laiks lidot” (2017). Iekļauta Sansevastjanas un Gēteborgas festivālos, filma labā nozīmē “sirgst” ar viedumu un pieņemšanas sāpēm, kas izplēn vieglumā – tādā kā laimes bezsvara stāvoklī. Mēs vēlamies aktrises Marijas Helvegas Augustsenas atveidotās Lea laimi un nākotni – tik ļoti, ka gribam būt par viņas atbalstu. Un kā mēs ieraugām paši sevi: vai caur citu skatieniem un atzinību? Un cik grūti ir būt sev, ja laikmets sevi izgaismo labbūšanas dubultajās morālēs?