Kā rit dienas Livonijas ciematā pirms vairāk kā 300 gadiem, kad valda nepārtraukts lietus, baznīckrēslā aizķēries reibums no sīvākiem dzērieniem un gaisā vedī paranoja no raganībām? Izsenis Zaubē ceļi veduši starp dievkalpojumu un krogu, bet kausa biedri varējuši saprast to, ka nedēļas nogalē esi sajaucis meitenes lūpas ar kaķa zemasti. Tomēr rutinētā rosība apsīkst, kad kā tumši, gaļīgi mākoņi savelkas aizdomas par burvestībām: mācītājs, trīsuļojošs un pārliecināts, apsūdz kroga meiču maģijā. Ciema ļaužu dzīvi nepadara vieglāku ne raganu prāva, ne mūžīgā līņāšana, nedz arī tas, ka viņu lokā ir sirms, pašpasludināts vilkacis, dēvēts par Dieva suni. Mistērijas pavediens ir atraisīts, vilka aste luncinās…
Kartupeļu vesterns ar gotiskiem elementiem, kas izkutina ne tikai priekšstatus un zināšanas par Latvijas vēsturi, bet arī pašmāju animācijas kino paleti. Rotoskopiskās animācijas metodē veidotajā brāļu Ābeļu šerpi asprātīgajā darbā izauklēta vizuālā stila eksplozija – mākslinieka Harija Grundmaņa komiksu estētika liek nostāties blakus labākajiem Roberta Rodrigesa un Kventina Tarantīno darbiem, ja vien viņus interesētu lietus un aizspriedumu apsēsts ciematiņš un Ziemeļeiropā zināmākā vilkaču prāva, dēvēta par “Vilkača Tīsa lietu”. Atkāpjoties no kanoniskajām vilkaču aprisēm, Ābeles saista šamanisma tradīcija un pirmsliterarizētie vilkveidīgie, kuri bijuši triksteri un dziednieki. Pirmizrādīta Traibekas kino festivāla sadaļā “Escape”, filma ir izaicinoši ironisks un drosmīgs anime, pagānisma un Livonijas hronikas rokasspiediens, kāds iepriekš Baltijas kino nav tapis.
Kuratora ceļavārdi: Raganu un vilkaču medību zelta laikmeta hronika, pierakstīta septiņdesmito izskaņas žanra kino manierīgajā estētikā. “Dieva suns” krāsu un skaņu nevaldāmā kaskāde teju appludina kinozāli, skatītājam mirkstot dubļos un prātojot, kas notika ar svēto salmu.