Vieta, kur satek 12 bulvāri un slejas Elizejas lauki. Galantērijas pārdevējs ik rītu dodas uz metro un katru reizi ir spiests izvēlēties īsceļu. Viņa rutīnu aprauj svešinieks, ar kuru elegantais kungs fatāli izrēķinās.

Dēvēts par franču kino morālistu, Romērs ar šo humoresku pārsteidz trīskārši. Pirmkārt, ar dokumentārajiem, vitālajiem Parīzes filmējumiem un etnogrāfisko smalkumu. Otrkārt, ar to, ka, iespējams Frīdkins ir redzējis šo filmu, gatavojot “Franču sakarnieku” (1971). Treškārt, ar Romēram neraksturīgajiem kino gegiem, kurus tikpat labi varētu piedēvēt viņa amata brālim Tatī.