10. rajons, pilsētas transporta artērija. Brokastis ar pārvārītu olu mazā virtuvītē. Dzīvokļa skats paveras uz mainīgo Parīzi, acu horizontam savelkoties arvien šaurākam. Pāris uzsāk dienu ar neizstrīdētiem aizvainojumiem un aizkaitinājumu. Diena turpinās, un Odile uz ielas sastop vīrieti, kurš ir gatavs darīt visu viņas vārdā.

Ruša zināmākais darbs ir cinéma vérité jeb “patiesā kino” emblēma –  dokumentārais klaiņojums “Vienas vasaras hronika” (1961), kuru viņš režisēja kopā ar sociologu Edgaru Morēnu. Iespējams, kāds filmas pirmajos kadros, kas uzņemti uz 16mm filmlentes, atminēsies Freimaņa “Ābols upē” (1974), tomēr drīz filma izvērsīs fantāzijas mītu līdz tādai pakāpei, ka iziešana ārā no mājām noved pie eksistenciālas izvēles: esošais vai vēlamais?