Dēvēta par filmu, kas aizsāka ekrāna drūmā kolorīta Nordic Noir kultu – Šollbjerga polārais, psiholoģiskais trilleris ir viens no žanra smalkākajiem darbiem. Par “ziemeļu nuāru” šobrīd runājam kā “zīmolu”, tomēr milēniuma darbs atstājis nospiedumus ne tikai Eiropas, bet arī Holivudas meistaru Deivida Finčera, Kristofera Nolana un citu rokrakstos – tas ir sava laika “Noziegums un sods”.

Trumse, arktiskais loks. Zviedrs Engstrēms un norvēģis Viks izmeklē 17 gadus jaunas meitenes slepkavību. Viss norit un turpinās notikt gaismā – rit polārās dienas mēneši –, un abu detektīvu pagātnes izgaismojas. Viens no viņiem ir kompromitēts citas lietas izmeklēšanā un bezmiega nomocīts, bet otrs cīnās ar atmiņas zudumu. Kad šķiet, ka aizdomās turamais ir pats sevi nodevis, kodīgā gaisma atklāj vēl citus noslēpumus. Meitenes nāve pārtop par Engstrēma apsēstību un nolemtību, kurā nav ēnu, puspatiesību vai nezināmā…

Ar kādiem jēgslāņiem režijas debijā izvēlējies strādāt Šollbjergs? Glītā, progresīvā sabiedrība, zem kuras virskārtas slēpjas perversais. Šausminošais, kas dramaturģiski izriet no polārās dienas gaismas. Noir mantojums, kam novatoriski tika piešķirti dienas vaibsti. Režisors, kura salīdzinoši nesenāks darbs “Piromāns” (2016) tika iekļauts RIGA IFF Pilnmetrāžas konkursā, radījis stindzinošu, iedarbīgu atmiņas, identitātes ainavas un morāles rēbusu. Filma startēja Kannu kinofestivālā, katapultēja Stellana Skaršgora karjeru – viņš šobrīd ir viens no zināmākajiem Eiropas aktieriem –, viņam atveidojot izmeklētāju antivaroni, tāpat piesaistīja ledainās miglas un sniega “nuāram” globālu uzmanību un pārliecināja Nolanu veidot šī trillera rimeiku, kurā lomas atveidoja citi klasiķi – Als Pačino un Robins Viljamss.