Igaunietes Megi drāma tapusi bez tradicionāla scenārija – tā veidota no sajūtām, fragmentiem, pieredzes un aktieru improvizācijas. Tallinas Starptautiskā kinofestivāla “Melnās naktis” konkursa “Kritiķu izlase” žūrijas balvas laureāte ir igauniski klusa, bet intensīva drāma par cilvēkiem, kuri ļoti grib viens otram piedot, bet īsti nezina, kā to izdarīt.

Pēc desmit gadiem cietumā 28 gadus vecais Eugens beidzot tiek brīvībā. Pasaule, protams, viņu nav gaidījusi – tā ir soļojusi tālāk, kamēr viņš ir iestrēdzis pagātnē. Tagad viņš grib sākt dzīvi no jauna: salīgt ar atsvešināto tēvu, satikt bērnības draugus un, ja paveicas, kaut kādā veidā atgūt pats sevi. Taču brīvība izrādās mazliet pārvērtēta. Eugenu joprojām vajā jaunākā brāļa nāve – traģisks negadījums, par kuru viņš desmit gadus maksājis ar savu dzīvi. 

Megi noslēgusi savus Igaunijas “Budenbrokus”, ģimenes ciklu trīs daļās – iepriekš viņa režisējusi novērtēto drāmu “Mana mamma” (2023), kas pievērsās dažādu paaudžu sieviešu attiecībām, savukārt jaunākā darba “Mana mīlestība” (2026) centrā ir fotogrāfs un viņa fantāziju pasaule, kas vilina vairāk kā pati dzīve. RIGA IFF konkursā iekļautais darbs tapis kolektīvā kopradē, autorei izgaismojot “otrās iespējas” dubultos standartus un ļaujot sadzīvot cieši jo cieši līdzās sāpēm un absurdam. Aktiera Jarmo Rehas atveidotais varonis ir savas vainas apziņas, neatbildētu jautājumu un ģimenes klusēšanas nomocīts – nekas nav pazudis līdz ar cietuma durvju aizvēršanos. Tas ir vienkārši devies viņam līdzi.