Viens no šī gada Berlināles atklājumiem – vizuāli noslīpēts neovesterns par mazu miestiņu, kas gaida apokalipsi. Amerikāņu režisore Dara van Dusena debitē ar skarbu stāstu par sabiedrību – lomās dievidāfrikāņu un britu aktieris Džonijs Flinns, amerikānis Džons Railijs, norvēģiete Kristīne Torpa un dānis Gustavs Linds –, kura pamazām nonāk līdz fasbinderiskiem akordiem, kur “bailes saēd dvēseli”.

Nekuriene, Viskonsina. Šo koloniju ziemeļeiropiešu migranti nodēvējuši par Frendšipu. Dzīve pēc Amerikas pilsoņu kara atgriezusies ierastajā ritmā – vietējie gaida ceļojošo cirku, tirgojas un ilgojas labākās nākotnes. Džeikobs ir kara veterāns, kurš uzņēmies atbildību ne tikai par savas jaunās ģimenes apgādāšanu, bet arī par šerifa, apbedīšanas darbinieka un mācītāja pienākumu pildīšanu Frendšipā. Džeikobs vēlas labu, bet kad pilsētu skar epidēmija un nevaldāma dabas stihija, katrs lēmums kļūst par izvēli starp diviem ļaunumiem, no kuras nevar izvairīties.

Eksistenciāli tveicīgs un aktieriski spožs lielekrāna darbs, kas apliecina ņujorkietes van Dusenas spēcīgo Eiropas kino rokrakstu. Interpretējot Stjuarta O’Nanas romānu (1999) par kara veterānu, kurš savā apsēstībā brucina priekšstatus par labo un ļauno, pamazām nonākot arvien lielākā strupceļā, režisore pēta kolektīvo psiholoģiju, traumatismu un izolacionismu un novieto filmas raksturus līdzās Hercoga filmogrāfijas “gribas varoņiem”. Būtisks neovesterna aspekts ir Ziemeļeiropas iebraucēju kopiena ASV 19. gadsimta otrajā pusē – cieša, noslēgta sabiedrība –, kas tiek nostādīta pārlaicīgā, vēl nesen pandēmijas kontekstā aktuālā jautājumā par indivīda brīvību pret sabiedrības drošību. Mizanscēnās izteiksmīgais vesterns tika nominēts Berlināles konkursā “Perspektīvas” labākās pilnmetrāžas debijas balvai.